1 The elder unto the wellbeloved Gaius, whom I love in the truth.
2 Beloved, I wish above all things that thou mayest prosper and be in health, even as thy soul prospereth. 3 For I rejoiced greatly, when the brethren came and testified of the truth that is in thee, even as thou walkest in the truth. 4 I have no greater joy than to hear that my children walk in truth. 5 Beloved, thou doest faithfully whatsoever thou doest to the brethren, and to strangers; 6 Which have borne witness of thy charity before the church: whom if thou bring forward on their journey after a godly sort, thou shalt do well: 7 Because that for his name’s sake they went forth, taking nothing of the Gentiles. 8 We therefore ought to receive such, that we might be fellowhelpers to the truth.
9 I wrote unto the church: but Diotrephes, who loveth to have the preeminence among them, receiveth us not. 10 Wherefore, if I come, I will remember his deeds which he doeth, prating against us with malicious words: and not content therewith, neither doth he himself receive the brethren, and forbiddeth them that would, and casteth them out of the church.
11 Beloved, follow not that which is evil, but that which is good. He that doeth good is of God: but he that doeth evil hath not seen God. 12 Demetrius hath good report of all men , and of the truth itself: yea, and we also bear record; and ye know that our record is true.
13 I had many things to write, but I will not with ink and pen write unto thee: 14 But I trust I shall shortly see thee, and we shall speak face to face. Peace be to thee. Our friends salute thee. Greet the friends by name.
1 Es, presbiteris, savam mīļotajam Gajam, ko es mīlu patiesībā.
2 Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei.
3 Jo es ļoti priecājos, kad atnāca brāļi un liecināja par tavu patiesību, ka tu dzīvo jau patiesībā.
4 Lielāka prieka man nav, kā kad dzirdu, ka mani bērni dzīvo patiesībā.
5 Mīļais, ar uzticību tu visu esi darījis brāļiem un turklāt vēl svešiniekiem,
6 Kas liecinājuši par tavu mīlestību draudzes priekšā. Tu darīsi labi, tos izvadīdams tā, kā tas ir cienīgi Dieva priekšā.
7 Jo viņa vārda labā viņi ir izgājuši, neņemdami neko no pagāniem.
8 Tad nu mums pienākas tādus uzņemt, lai mēs kļūtu patiesībai par lidzdarbiniekiem.
9 Es draudzei esmu rakstījis, bet Diotrefs, kas labprāt grib būt pirmais viņu vidū, neuzņem mūs.
10 Tāpēc, kad nākšu, es pieminēšu viņa darbus, ko viņš dara, ļauniem vārdiem aprunādams mūs, un ar to viņam nepietiek, viņš pats neuzņem brāļus un neļauj to darīt tiem, kas to grib, un izstumj tos no draudzes.
11 Mīļais, neseko ļaunajam, bet labajam. Kas dara labu, ir no Dieva; kas dara ļaunu, nav Dieva redzējis.
12 Demētrijam par labu ir liecinājuši visi, arī pati patiesība. Arī mēs dodam viņam labu liecību, un to zini, ka mūsu liecība ir patiesīga.
13 Man būtu tev daudz ko rakstīt, bet es negribu tev rakstīt ar tinti un spalvu,
14 Bet ceru it drīz tevi redzēt, tad mēs runāsim no mutes uz muti.
15 Miers lai ir ar tevi. Draugi tevi sveicina. Sveicini draugus, katru atse-višķi.
