1 Now these be the last words of David. David the son of Jesse said, and the man who was raised up on high, the anointed of the God of Jacob, and the sweet psalmist of Israel, said, 2 The Spirit of the LORD spake by me, and his word was in my tongue. 3 The God of Israel said, the Rock of Israel spake to me, He that ruleth over men must be just, ruling in the fear of God. 4 And he shall be as the light of the morning, when the sun riseth, even a morning without clouds; as the tender grass springing out of the earth by clear shining after rain. 5 Although my house be not so with God; yet he hath made with me an everlasting covenant, ordered in all things , and sure: for this is all my salvation, and all my desire, although he make it not to grow.
6 ¶ But the sons of Belial shall be all of them as thorns thrust away, because they cannot be taken with hands: 7 But the man that shall touch them must be fenced with iron and the staff of a spear; and they shall be utterly burned with fire in the same place.
8 ¶ These be the names of the mighty men whom David had: The Tachmonite that sat in the seat, chief among the captains; the same was Adino the Eznite: he lift up his spear against eight hundred, whom he slew at one time. 9 And after him was Eleazar the son of Dodo the Ahohite, one of the three mighty men with David, when they defied the Philistines that were there gathered together to battle, and the men of Israel were gone away: 10 He arose, and smote the Philistines until his hand was weary, and his hand clave unto the sword: and the LORD wrought a great victory that day; and the people returned after him only to spoil. 11 And after him was Shammah the son of Agee the Hararite. And the Philistines were gathered together into a troop, where was a piece of ground full of lentiles: and the people fled from the Philistines. 12 But he stood in the midst of the ground, and defended it, and slew the Philistines: and the LORD wrought a great victory. 13 And three of the thirty chief went down, and came to David in the harvest time unto the cave of Adullam: and the troop of the Philistines pitched in the valley of Rephaim. 14 And David was then in an hold, and the garrison of the Philistines was then in Beth-lehem. 15 And David longed, and said, Oh that one would give me drink of the water of the well of Beth-lehem, which is by the gate! 16 And the three mighty men brake through the host of the Philistines, and drew water out of the well of Beth-lehem, that was by the gate, and took it , and brought it to David: nevertheless he would not drink thereof, but poured it out unto the LORD. 17 And he said, Be it far from me, O LORD, that I should do this: is not this the blood of the men that went in jeopardy of their lives? therefore he would not drink it. These things did these three mighty men. 18 And Abishai, the brother of Joab, the son of Zeruiah, was chief among three. And he lifted up his spear against three hundred, and slew them , and had the name among three. 19 Was he not most honourable of three? therefore he was their captain: howbeit he attained not unto the first three. 20 And Benaiah the son of Jehoiada, the son of a valiant man, of Kabzeel, who had done many acts, he slew two lionlike men of Moab: he went down also and slew a lion in the midst of a pit in time of snow: 21 And he slew an Egyptian, a goodly man: and the Egyptian had a spear in his hand; but he went down to him with a staff, and plucked the spear out of the Egyptian’s hand, and slew him with his own spear. 22 These things did Benaiah the son of Jehoiada, and had the name among three mighty men. 23 He was more honourable than the thirty, but he attained not to the first three. And David set him over his guard. 24 Asahel the brother of Joab was one of the thirty; Elhanan the son of Dodo of Beth-lehem, 25 Shammah the Harodite, Elika the Harodite, 26 Helez the Paltite, Ira the son of Ikkesh the Tekoite, 27 Abiezer the Anethothite, Mebunnai the Hushathite, 28 Zalmon the Ahohite, Maharai the Netophathite, 29 Heleb the son of Baanah, a Netophathite, Ittai the son of Ribai out of Gibeah of the children of Benjamin, 30 Benaiah the Pirathonite, Hiddai of the brooks of Gaash, 31 Abi-albon the Arbathite, Azmaveth the Barhumite, 32 Eliahba the Shaalbonite, of the sons of Jashen, Jonathan, 33 Shammah the Hararite, Ahiam the son of Sharar the Hararite, 34 Eliphelet the son of Ahasbai, the son of the Maachathite, Eliam the son of Ahithophel the Gilonite, 35 Hezrai the Carmelite, Paarai the Arbite, 36 Igal the son of Nathan of Zobah, Bani the Gadite, 37 Zelek the Ammonite, Naharai the Beerothite, armourbearer to Joab the son of Zeruiah, 38 Ira an Ithrite, Gareb an Ithrite, 39 Uriah the Hittite: thirty and seven in all.
1 Un šie ir Dāvida pēdējie vārdi—Dāvida, Isaja dēla, vārdi. Tā teica tas vīrs, kas bija ticis diženi paaugstināts, Jēkaba Dieva svaidītais, kas slavināts Israēla dziesmās un kas pats bija sirsnīgs Israēla dziesmu cienītājs un skandinātā js:
2 „Ta Kunga Gars runā ar manu muti, un Viņa vārds ir uz manas mēles.
3 Israēla Dievs ir pats runājis ar mani, Israēla klints man ir sacījusi: Pār cilvēkiem valda taisnīgi tas, kas valda Dieva bijībā:
4 Viņš ir kā rīta gaisma, kā rīta saule, kas atspīd skaidrā rītā, kad pēc lietus zaļā zelmeņa asni dīgst no zemes.
5 Vai tāds pats nav mans nams savā saistībā ar Dievu? Dievs pats taču ir slēdzis ar mani mūžīgu derību, kas visādi labi izkārtota un nodrošināta visai manai dzīves laimei, visam tam, kas ir patīkams, —vai Viņš neliks tam plaukt?
6 Bet ļaundari ir kā ērkšķi, ko nomet, jo tos nevar neviens rokā saturēt,
7 Un ikviens, kas tiem pieskaras, tas lai pienācīgi apbruņojas ar dzelzi un lai rīkojas veikli ar šķēpa kātu un tos sadedzina ar uguni tanī vietā, kur tie auguši!“
8 Šie ir to varoņu vārdi, kas Dāvidam bijuši: Jošeb-Bašebets, tachkemonietis, tas bija cīnītāju trijotnes priekšnieks, visizcilākais, kas, savu šķēpu pacēlis, vienā reizē nodūra astoņi simti ienaidnieku.
9 Un pēc viņa trijotnē nākamais bija Ēleāzars, Dodo dēls, Ahohija dēla dēls; viņš bija kopā ar Dāvidu, un tie sakāva filistiešus toreiz, kad viņi bija sapulcējušies karam un israēlieši jau atkāpās;
10 Tad viņš palika stāvot un sarīkoja asins pirti filistiešiem, kamēr viņa roka piekusa un galīgi pielipa pie zobena. Tā tas Kungs deva tanī dienā Israēlam lielisku uzvaru, tā ka karaspēks viņa vadībā atkal atgriezās, lai nogalinātos aplaupītu.
11 Nākošais pēc viņa bija Šamma, hararieša Ages dēls. Kādreiz filistieši bija salasījušies pie Lehijas, un tur bija kāds tīruma stūris pilns ar lēcām; kad nu tauta bēga no filistiešiem,
12 Tad viņš viens pats nostājās tīruma vidū, noturējās tanī un kāva filistiešus, un tas Kungs viņam piešķīra lielu uzvaru.
13 Reiz šie trīs priekšnieki no trīsdesmit pašiem pirmajiem vīriem ieradās pļaujamā laikā pie Dāvida Adullamas alā, un tanī pašā laikā filistiešu sirotāju pulki bija uzcēluši savas teltis Refaima līdzenumā.
14 Dāvids tolaik atradās kalnos nocietinātā vietā, bet filistiešu kareivji bija novietoti Betlēmē.
15 Un Dāvidam bija ienākusi prātā pārgalvīga iedoma, un viņš sacīja: „Kas man atnesīs ūdeni no tās akas, kura atrodas Betlēmē pie pilsētas vārtiem?“
16 Tad šie trīs varoņi izlauzās cauri filistiešu nometnei, pasmēla ūdeni no akas Betlēmē pie vārtiem un atnesa to Dāvidam. Bet viņš to negribēja dzert un izlēja kā dzejamo upuri tam Kungam
17 Un teica: „Lai tas Kungs mani pasargā, ka es tā kaut ko darītu! Vai tad tās nav to vīru asinis, kup bija nogājuši, savu dzīvību netaupīdami?“ Un viņš to negribēja dzert. Tādus darbus šie trīs varoņi bija izdarījuši.
18 Bet Abišajs, Joāba brālis, Cerujas dēls, bija šo trīsdesmit vīru galva; viņš savu šķēpu vicināja pār trīs simt vīriem un tos nokāva, un viņš bija ļoti lielā cieņā starp tiem trīsdesmit.
19 Starp šiem trīsdesmit viņš bija pats galvenais, un tāpēc viņš bija tiem par priekšnieku; tomēr triju pirmo varoņu augstumu viņš nesasniedza.
20 Benaja, Jojadas dēls, drosmīgs vīrs, kas lielus darbus darījis, bijano Kabceēlas; viņš nogalināja abus Ariēla dēlus, Moāba varoņus; viņš arī devās reiz alā un nokāva lauvu kādā dienā, kad sniegs bija uzkritis.
21 Viņš ari nogalināja milzīga auguma ēģiptieti, un šī ēģiptieša rokā bija šķēps; bet viņš pie tā gāja ar nūju, izsita šķēpu no ēģiptieša rokas un to nodūra ar viņa paša šķēpu.
22 To visu izdarīja Benaja, Jojadas dēls, un viņam bija liela slava trīsdesmit varoņu starpā.
23 Viņš bija visaugstāk cienītais no visiem trīsdesmit, bet trīs pirmos varoņus arī viņš nesasniedza. Un Dāvids viņu nolika savas miesas sardzes priekšgalā.
24 Arī Asahēls, Joāba brālis, bija starp šiem trīsdesmit; Ēlhanans, Dodo dēls no Betlēmes,
25 Šamma no Harodas; Elika no Harodas,
26 Halecs, Paltija dēls; īra, Ikeša dēls, no Tekojas,
27 Abiēzers no Anatotas; Mebunajs no Hušas,
28 Salmons, Aho dēls; Marajs no Netofas,
29 Halebs, Baānas dēls, no Netofas; Itajs, Ribaja dēls, no Gibeas Benjamīna ciltī,
30 Benaja no Piratonas; Hidajs no Gaāšas upju novadiem;
31 Abialbons no Arabas tuksneša; Asmavets no Bahurimas;
32 Eljaba no Šaālbonas; ari gunietis Jāzens;
33 Jonatāns, Šammas dēls, no Harāras; Ahiāms, Šarara dēls, no Harāras;
34 Ēlifelets, Ahasebaja dēls, no Bet-Maāchas; Eliāms, Ahitofela dēls, no Gilonas;
35 Hecrajs no Karmela; Paārajs no Arbas;
36 Īgals, Nātāna dēls, no Cobas; Banijs no Gadas;
37 Amonietis Celeks; Naharajs no Beērotas, Joāba, Cerujas dēla, ieroču nesējs;
38 Īra no Tatīras un Garebs arī no Tatīras,
39 Un hetietis Ūrija, —pavisam kopā—trīsdesmit septiņi vīri.
