1 Now it came to pass in the third year of Hoshea son of Elah king of Israel, that Hezekiah the son of Ahaz king of Judah began to reign. 2 Twenty and five years old was he when he began to reign; and he reigned twenty and nine years in Jerusalem. His mother’s name also was Abi, the daughter of Zachariah. 3 And he did that which was right in the sight of the LORD, according to all that David his father did.
4 ¶ He removed the high places, and brake the images, and cut down the groves, and brake in pieces the brasen serpent that Moses had made: for unto those days the children of Israel did burn incense to it: and he called it Nehushtan. 5 He trusted in the LORD God of Israel; so that after him was none like him among all the kings of Judah, nor any that were before him. 6 For he clave to the LORD, and departed not from following him, but kept his commandments, which the LORD commanded Moses. 7 And the LORD was with him; and he prospered whithersoever he went forth: and he rebelled against the king of Assyria, and served him not. 8 He smote the Philistines, even unto Gaza, and the borders thereof, from the tower of the watchmen to the fenced city.
9 ¶ And it came to pass in the fourth year of king Hezekiah, which was the seventh year of Hoshea son of Elah king of Israel, that Shalmaneser king of Assyria came up against Samaria, and besieged it. 10 And at the end of three years they took it: even in the sixth year of Hezekiah, that is the ninth year of Hoshea king of Israel, Samaria was taken. 11 And the king of Assyria did carry away Israel unto Assyria, and put them in Halah and in Habor by the river of Gozan, and in the cities of the Medes: 12 Because they obeyed not the voice of the LORD their God, but transgressed his covenant, and all that Moses the servant of the LORD commanded, and would not hear them , nor do them .
13 ¶ Now in the fourteenth year of king Hezekiah did Sennacherib king of Assyria come up against all the fenced cities of Judah, and took them. 14 And Hezekiah king of Judah sent to the king of Assyria to Lachish, saying, I have offended; return from me: that which thou puttest on me will I bear. And the king of Assyria appointed unto Hezekiah king of Judah three hundred talents of silver and thirty talents of gold. 15 And Hezekiah gave him all the silver that was found in the house of the LORD, and in the treasures of the king’s house. 16 At that time did Hezekiah cut off the gold from the doors of the temple of the LORD, and from the pillars which Hezekiah king of Judah had overlaid, and gave it to the king of Assyria.
17 ¶ And the king of Assyria sent Tartan and Rabsaris and Rab-shakeh from Lachish to king Hezekiah with a great host against Jerusalem. And they went up and came to Jerusalem. And when they were come up, they came and stood by the conduit of the upper pool, which is in the highway of the fuller’s field. 18 And when they had called to the king, there came out to them Eliakim the son of Hilkiah, which was over the household, and Shebna the scribe, and Joah the son of Asaph the recorder. 19 And Rab-shakeh said unto them, Speak ye now to Hezekiah, Thus saith the great king, the king of Assyria, What confidence is this wherein thou trustest? 20 Thou sayest, (but they are but vain words,) I have counsel and strength for the war. Now on whom dost thou trust, that thou rebellest against me? 21 Now, behold, thou trustest upon the staff of this bruised reed, even upon Egypt, on which if a man lean, it will go into his hand, and pierce it: so is Pharaoh king of Egypt unto all that trust on him. 22 But if ye say unto me, We trust in the LORD our God: is not that he, whose high places and whose altars Hezekiah hath taken away, and hath said to Judah and Jerusalem, Ye shall worship before this altar in Jerusalem? 23 Now therefore, I pray thee, give pledges to my lord the king of Assyria, and I will deliver thee two thousand horses, if thou be able on thy part to set riders upon them. 24 How then wilt thou turn away the face of one captain of the least of my master’s servants, and put thy trust on Egypt for chariots and for horsemen? 25 Am I now come up without the LORD against this place to destroy it? The LORD said to me, Go up against this land, and destroy it. 26 Then said Eliakim the son of Hilkiah, and Shebna, and Joah, unto Rab-shakeh, Speak, I pray thee, to thy servants in the Syrian language; for we understand it: and talk not with us in the Jews’ language in the ears of the people that are on the wall. 27 But Rab-shakeh said unto them, Hath my master sent me to thy master, and to thee, to speak these words? hath he not sent me to the men which sit on the wall, that they may eat their own dung, and drink their own piss with you? 28 Then Rab-shakeh stood and cried with a loud voice in the Jews’ language, and spake, saying, Hear the word of the great king, the king of Assyria: 29 Thus saith the king, Let not Hezekiah deceive you: for he shall not be able to deliver you out of his hand: 30 Neither let Hezekiah make you trust in the LORD, saying, The LORD will surely deliver us, and this city shall not be delivered into the hand of the king of Assyria. 31 Hearken not to Hezekiah: for thus saith the king of Assyria, Make an agreement with me by a present, and come out to me, and then eat ye every man of his own vine, and every one of his fig tree, and drink ye every one the waters of his cistern: 32 Until I come and take you away to a land like your own land, a land of corn and wine, a land of bread and vineyards, a land of oil olive and of honey, that ye may live, and not die: and hearken not unto Hezekiah, when he persuadeth you, saying, The LORD will deliver us. 33 Hath any of the gods of the nations delivered at all his land out of the hand of the king of Assyria? 34 Where are the gods of Hamath, and of Arpad? where are the gods of Sepharvaim, Hena, and Ivah? have they delivered Samaria out of mine hand? 35 Who are they among all the gods of the countries, that have delivered their country out of mine hand, that the LORD should deliver Jerusalem out of mine hand? 36 But the people held their peace, and answered him not a word: for the king’s commandment was, saying, Answer him not. 37 Then came Eliakim the son of Hilkiah, which was over the household, and Shebna the scribe, and Joah the son of Asaph the recorder, to Hezekiah with their clothes rent, and told him the words of Rab-shakeh.
1 Un Israēla ķēniņa Hoseas, Ēlas dēla, trešajā valdīšanas gadā Hiskija, Ahasa, Jūdas ķēniņa, dēls, kļuva ķēniņš.
2 Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Abija, un viņa bija Zacharjas meita.
3 Un viņš darīja to, kas bija taisnīgs tā Kunga acīs, it visu gluži tā, kā viņa ciltstēvs Dāvids bija darījis.
4 Viņš nopostīja augstieņu svētnīcas, un viņš salauza piemiņas akmeņus, nocirta elku stabus un sadragāja vapa čūsku, kuņu Mozus bija darinājis: līdz tam laikam Israēla bērni bija tai kvēpinājuši, un viņi to sauca par Nehuštanu.
5 Viņš paļāvās tam Kungam, Israēla Dievam, un pēc viņa nebija otra tāda kā viņš starp visiem Jūdas ķēniņiem, ir priekš viņa tāda nebija bijis.
6 Viņš cieši pieķērās tam Kungam, viņš no Dieva nenovērsās un sargāja tos baušļus, ko tas Kungs bija ar Mozus starpniecību pavēlējis.
7 Un tas Kungs bija ar viņu, tā ka viss, ko tik vien viņš pasāka, sekmējās. Viņš sacēlās arī pret Asirijas ķēniņu un tam vairs nekalpoja.
8 Viņš aizdzina arī filistiesus līdz Gazai un līdz šīs pilsētas robežām, sākot ar sardžu torni līdz stipri nocietinātai pilsētai.
9 Un ķēniņa Hiskijas ceturtajā valdīšanas gadā, bet tas bija Hoseas, Ēlas dēla, Israēla ķēniņa, septītais valdīšanas gads, Asirijas ķēniņš Salmanasars devās uzbrukumā pret Samariju un to ielenca
10 Un ieņēma pēc trim gadiem Hiskijas sestajā valdīšanas gadā, tas ir Israēla ķēniņa Hoseas devītais valdīšanas gads, kad Samarija tika iekapota.
11 Un Asirijas ķēniņš aizveda Israēlu gūstā uz Asiriju, un viņš tos nometināja Halahā un Haborā, Gozanas upes krastos, un mēdiešu pilsētās
12 Par sodu, tāpēc ka tie nebija klausījuši tā Kunga, sava Dieva, balsij un bija pārkāpuši Viņa derību un visu, ko tā Kunga kalps Mozus bija pavēlējis; to tie nebija nedz klausījuši, nedz darījuši.
13 Bet ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā nāca Asirijas ķēniņš Sanheribs uzbrukumā pret visām stipri nocietinātām Jūdas pilsētām, un viņš tās iekaroja.
14 Tad Jūdas ķēniņš Hiskija sūtīja sūtņus pie Asirijas ķēniņa uz Lachišu un lika tam sacīt: „Es esmu apgrēkojies; ej prom no manas zemes! Ko tu man uzliksi, to es nesīšu.“ Tad Asirijas ķēniņš uzlika Jūdas ķēniņam Hiskijam trīs simti talentus sudraba un trīsdesmit talentus zelta.
15 Un Hiskija atdeva visu sudrabu, kas atradās tā Kunga namā un ķēniņa pils krātuvēs.
16 Tanī laikā Hiskija nolobīja visu zeltu no tā Kunga nama divviru durvīm un no četrstūpu stabiem, kupus viņš pats bija pārklājis ar zelta skārdu, un atdeva to Asirijas ķēniņam.
17 Bet Asirijas ķēniņš sūtīja Tartanu, valsts pārvaldnieku, Rab-Sarisu, valsts apsardzības priekšnieku, un Rab-Šaku, dzērienu devēju priekšnieku, ar lielu kapaspēku no Lachišas pret ķēniņu Hiskiju uz Jeruzālemi. —Kad nu tie bija ieradušies un pienākuši pie Jeruzalemes, viņi nostājās pie augšējā dīķa ūdens vada; šis dīķis atrodas ceja malā pie velētāju tīruma.
18 Tad tie aicināja ķēniņu nākt ārā, bet pie viņiem iznāca Eljakims, Hilkijas dēls, mājas pārraugs, ar valsts rakstvedi Šebnu un ar padomnieku Joachu, Asafa dēlu.
19 Un Rab-Šaks tiem sacīja: „Sakiet tā Hiskijam: tā saka lielais ķēniņš, proti, Asirijas ķēniņš: Kas tas tev par tādu patvērumu, uz kufu tu pajaujies?
20 Vai tu domā, ka lūpu vārdi vien ir padoms un spēka avots arī karam? Un tagad, uz ko tad tu tik stipri ceri, ka tu esi pret mani sacēlies?
21 Nu redzi, jā, tu paļaujies uz salūzušo niedri, uz Ēģipti, bet tas vīrs, kas uz to atbalstīsies, tam tā iedursies viņa rokā un to pārdurs; tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, pret visiem tiem, kas uz viņu paļaujas.
22 Bet ja jūs man apgalvojat: Mēs paļaujamies uz to Kungu, mūsu Dievu, tad vai tas nav tas pats, kūpam Viņa augstieņu svētnīcas kopā ar to altāpiem Hiskija ir nopostījis, pavēlēdams kā Jūdam, tā Jeruzālemei, ka vienīgi šī altāpa priekšā, kas ir Jeruzālemē, jums jāmetas ar savu vaigu pie zemes?
23 Un nu tagad, saderi jel ar manu kungu, ar Asirijas ķēniņu, derību: es esmu ar mieru dot tev divus tūkstošus zirgu, ja vien tev ir jātnieki, ko sēdināt tiem mugurā!
24 Kā tad tu varēsi atsist vienu no mana kunga vismazākā zemes pār-valdnieka uzbrukumiem? Bet tu, kā redzams, paļaujies uz Ēģiptes ratiem un jātniekiem!
25 Un vai tad nu es esmu bez tā Kunga, jūsu Dieva, ziņas devies uzbru-kumā pret šo vietu, lai to izpostītu? Tas Kungs pats uz mani ir sacījis: Dodies pret šo zemi un izposti to!“
26 Tad Ēljakims, Hilkijas dēls, un Šebna un Joachs sacīja Rab-Šakam: „Lūdzu runā ar saviem kalpiem ara-miešu valodā, ko mēs saprotam, bet lūdzu, nerunā ar mums, visai tautai uz mūriem dzirdot, jūdiski!“
27 Bet Rab-Šaks tiem atbildēja: „Vai mans kungs mani ir sūtījis, lai es runātu tikai ar jūsu kungu un ar jums šos vārdus, un ne arī ar tiem vīriem, kūpi apmetušies uz mūriem un kupiem kopā ar jums būs jāēd savi izkārnījumi un jādzep savi mīzali?“
28 Un Rab-Šaks nostājās un sauca skaļā balsī jūdiski, un viņš runāja un skaidroja: „Klausaities lielā ķēniņa, Asi-rijas ķēniņa, vēstījumu!
29 Tā ķēniņš liek jums sacīt: Lai Hiskija jūs nepieviļ! Jo viņš jūs nespēs izglābt no manas rokas.
30 Un lai arī Hiskija neliek jums lolot veltas cerības uz to Kungu, sacīdams: Patiešām, Dievs tas Kungs pats mūs glābdams izglābs, un šī pilsēta nekritīs Asirijas ķēniņa rokā!
31 Neklausiet Hiskijam! Bet tā saka Asirijas ķēniņš: „Noslēdziet mieru ar mani un nāciet ārā pie manis! Tad ikviens ēdīs no sava vīna koka un no sava vīģes koka, un ikviens dzers ūdeni no savas akas,
32 Kamēr es nākšu un jūs aizvedīšu tādā zemē, kas ir līdzīga jūsu zemei, zeme, pilna ar labību un vīnu, maizes labības un vīnu kalnu zeme, eļļas koku, eļļas un medus pilna zeme, tad jās paliksit dzīvi, un jums nebūs jāmirst. Bet neklausiet Hiskijam, jo viņš jūs krāpj, sacīdams: Dievs tas Kungs mūs izpestīs!
33 Vai gan no pagānu tautu dieviem jel kāds ir izglābis savu zemi no Asirijas ķēniņa rokas?
34 Kur tad ir Hamatas un Arpadas dievi? Kur ir Sefarvajimas, Henas un arī Ivas dievi? Un tikpat maz tie ir izglābuši Samariju no manas rokas.
35 Kupš no visiem pasaules dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas? Kā tad gan Dievs tas Kungs Jeruzālemi izglābs no manas rokas?“
36 Bet tauta cieta klusu un viņam neatbildēja neviena vārda, jo ķēniņš bija pavēlējis un sacījis: „Jums nebūs viņam atbildēt!“
37 Un tad nama uzraugs Eljakīms, Hilkijas dēls, un valsts rakstvedis Šebna un padomnieks Joachs, Asafa dēls, nāca atpakaļ, savas drēbes plēsdami gabalos, pie Hiskijas, un paziņoja viņam Rab-Šaka vārdus.
