1 In the twelfth year of Ahaz king of Judah began Hoshea the son of Elah to reign in Samaria over Israel nine years. 2 And he did that which was evil in the sight of the LORD, but not as the kings of Israel that were before him.
3 ¶ Against him came up Shalmaneser king of Assyria; and Hoshea became his servant, and gave him presents. 4 And the king of Assyria found conspiracy in Hoshea: for he had sent messengers to So king of Egypt, and brought no present to the king of Assyria, as he had done year by year: therefore the king of Assyria shut him up, and bound him in prison.
5 ¶ Then the king of Assyria came up throughout all the land, and went up to Samaria, and besieged it three years.
6 ¶ In the ninth year of Hoshea the king of Assyria took Samaria, and carried Israel away into Assyria, and placed them in Halah and in Habor by the river of Gozan, and in the cities of the Medes.
7 For so it was, that the children of Israel had sinned against the LORD their God, which had brought them up out of the land of Egypt, from under the hand of Pharaoh king of Egypt, and had feared other gods, 8 And walked in the statutes of the heathen, whom the LORD cast out from before the children of Israel, and of the kings of Israel, which they had made. 9 And the children of Israel did secretly those things that were not right against the LORD their God, and they built them high places in all their cities, from the tower of the watchmen to the fenced city. 10 And they set them up images and groves in every high hill, and under every green tree: 11 And there they burnt incense in all the high places, as did the heathen whom the LORD carried away before them; and wrought wicked things to provoke the LORD to anger: 12 For they served idols, whereof the LORD had said unto them, Ye shall not do this thing. 13 Yet the LORD testified against Israel, and against Judah, by all the prophets, and by all the seers, saying, Turn ye from your evil ways, and keep my commandments and my statutes, according to all the law which I commanded your fathers, and which I sent to you by my servants the prophets. 14 Notwithstanding they would not hear, but hardened their necks, like to the neck of their fathers, that did not believe in the LORD their God. 15 And they rejected his statutes, and his covenant that he made with their fathers, and his testimonies which he testified against them; and they followed vanity, and became vain, and went after the heathen that were round about them, concerning whom the LORD had charged them, that they should not do like them. 16 And they left all the commandments of the LORD their God, and made them molten images, even two calves, and made a grove, and worshipped all the host of heaven, and served Baal. 17 And they caused their sons and their daughters to pass through the fire, and used divination and enchantments, and sold themselves to do evil in the sight of the LORD, to provoke him to anger. 18 Therefore the LORD was very angry with Israel, and removed them out of his sight: there was none left but the tribe of Judah only. 19 Also Judah kept not the commandments of the LORD their God, but walked in the statutes of Israel which they made. 20 And the LORD rejected all the seed of Israel, and afflicted them, and delivered them into the hand of spoilers, until he had cast them out of his sight. 21 For he rent Israel from the house of David; and they made Jeroboam the son of Nebat king: and Jeroboam drave Israel from following the LORD, and made them sin a great sin. 22 For the children of Israel walked in all the sins of Jeroboam which he did; they departed not from them; 23 Until the LORD removed Israel out of his sight, as he had said by all his servants the prophets. So was Israel carried away out of their own land to Assyria unto this day.
24 ¶ And the king of Assyria brought men from Babylon, and from Cuthah, and from Ava, and from Hamath, and from Sepharvaim, and placed them in the cities of Samaria instead of the children of Israel: and they possessed Samaria, and dwelt in the cities thereof. 25 And so it was at the beginning of their dwelling there, that they feared not the LORD: therefore the LORD sent lions among them, which slew some of them. 26 Wherefore they spake to the king of Assyria, saying, The nations which thou hast removed, and placed in the cities of Samaria, know not the manner of the God of the land: therefore he hath sent lions among them, and, behold, they slay them, because they know not the manner of the God of the land. 27 Then the king of Assyria commanded, saying, Carry thither one of the priests whom ye brought from thence; and let them go and dwell there, and let him teach them the manner of the God of the land. 28 Then one of the priests whom they had carried away from Samaria came and dwelt in Beth-el, and taught them how they should fear the LORD. 29 Howbeit every nation made gods of their own, and put them in the houses of the high places which the Samaritans had made, every nation in their cities wherein they dwelt. 30 And the men of Babylon made Succoth-benoth, and the men of Cuth made Nergal, and the men of Hamath made Ashima, 31 And the Avites made Nibhaz and Tartak, and the Sepharvites burnt their children in fire to Adrammelech and Anammelech, the gods of Sepharvaim. 32 So they feared the LORD, and made unto themselves of the lowest of them priests of the high places, which sacrificed for them in the houses of the high places. 33 They feared the LORD, and served their own gods, after the manner of the nations whom they carried away from thence. 34 Unto this day they do after the former manners: they fear not the LORD, neither do they after their statutes, or after their ordinances, or after the law and commandment which the LORD commanded the children of Jacob, whom he named Israel; 35 With whom the LORD had made a covenant, and charged them, saying, Ye shall not fear other gods, nor bow yourselves to them, nor serve them, nor sacrifice to them: 36 But the LORD, who brought you up out of the land of Egypt with great power and a stretched out arm, him shall ye fear, and him shall ye worship, and to him shall ye do sacrifice. 37 And the statutes, and the ordinances, and the law, and the commandment, which he wrote for you, ye shall observe to do for evermore; and ye shall not fear other gods. 38 And the covenant that I have made with you ye shall not forget; neither shall ye fear other gods. 39 But the LORD your God ye shall fear; and he shall deliver you out of the hand of all your enemies. 40 Howbeit they did not hearken, but they did after their former manner. 41 So these nations feared the LORD, and served their graven images, both their children, and their children’s children: as did their fathers, so do they unto this day.
1 Divpadsmitajā Jūdas ķēniņa Ahasa valdīšanas gadā Hosea, Ēlas dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu Samarijā, un viņs valdīja deviņus gadus.
2 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs ir ļauns, bet ne gluži tā, kā Israēla ķēniņi pirms viņa.
3 Pret viņu cēlās un devās uzbrukumā Asirijas ķēniņš Salmanasars, un Hosea kļuva par tā padoto un maksāja tam meslus.
4 Bet kad Asirijas ķēniņš atklāja, ka Hosea bija gatavojis sazvērestību, jo tas bija nosūtījis sūtņus pie Ēģiptes ķēniņa Sēves, un tas arī vairs nesūtīja nodevas Asirijas ķēniņam kā iepriekš gadu no gada, tad Asirijas ķēniņš lika to saņemt cieti, sasaistīt un iemest cietumā.
5 Pēc tam Asirijas ķēniņš saposās un ar karu pārstaigāja visu zemi un nonāca pie Samarijas, un viņš to turēja aplenkumā trīs gadus.
6 Kad nu Asirijas ķēniņš Hoseas devītajā valdīšanas gadā iekaroja Samariju, tad viņš aizveda Israēlu gūstā uz Asiriju, un lika tiem dzīvot Helahā un Haborā, Gozanas upes krastos, un mēdiešu pilsētās.
7 Un tas notika tādēļ, ka Israēla bērni bija grēkojuši pret to Kungu, savu Dievu, kas bija tos izvedis no Ēģiptes, un atsvabinājis no faraona virskundzības, kas bija Ēģiptes ķēniņš, un tāpēc, ka tie bija godājuši citus dievus
8 Un staigāja pagānu tautu likumos, kuras tas Kungs tikko kā bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot, un pēc Israēla ķēniņu paražām, ko tie bija ieveduši.
9 Un Israēla bērni darīja slepenībā tādas lietas, kas nebija labas un nekādi nesaderēja ar tā Kunga, viņu Dieva, prātu; tā viņi uzcēla sev augstieņu svētnīcas visās savās mītņu vietās, sākot ar sardžu torņiem līdz pat stipri nocietinātām pilsētām.
10 Un tie sev uzcēla piemiņas akme-ņus un elku stabus uz ikviena augstāka pakalna un zem ikviena kupla zaļojoša koka.
11 Tur tie nesa kvēpināmos upurus, it īpaši visās augstieņu svētnīcās, gluži tāpat kā pagānu tautas, kuras tas Kungs bija aizdzinis, viņiem ienākot; viņi vispārīgi darīja ļaunas lietas, to Kungu kaitinādami,
12 Un kalpoja elkiem, par kuriem tas Kungs viņiem bija devis norādījumu: Jums nebūs tādas lietas darīt!
13 Gan tas Kungs bija Israēlu un Jūdu ar ikviena pravieša un ar ikviena pareģa starpniecību brīdinājis, sacīdams: „Atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem un turiet manus baušļus un manus nolikumus, un it visu manu derības bauslību, kuru Es esmu kā pavēli devis jūsu tēviem, un kuru Es esmu jums atgādinājis ar saviem kalpiem, praviešiem!“
14 Bet tie neklausīja un bija tikpat stūrgalvīgi, cik stūrgalvīgi bija viņu tēvi, kas neuzticējās tam Kungam, savam Dievam.
15 Un tie nicināja Viņa likumus, Viņa iestādījumus un Viņa derības noteikumus, kupis Viņš bija devis viņu tēviem, un tās Viņa liecības, ko Viņš bija piepildījis dzīvē viņu tēviem, bet tie labprātāk velti kalpoja māņu dieviem un kļuva tukši iedomīgi un sekoja apkārtējo pagānu tautu paraugam, no kurām tas Kungs bija viņus brīdinājis, lai viņi tā nedara kā tās.
16 Un tie atstāja novārtā itin visus tā Kunga, sava Dieva, baušļus, un tie sev izlēja elku tēlus divu vēršu veidā, un darināja sev ašēras, un metās ar savu vaigu pie zemes visu debesu zvaigžņu pulku priekšā, tos godinādami, un kalpoja Baālam.
17 Un tie ugunī upurēja savus dēlus un savas meitas, un izvaicāja zīlniekus un nodevās burvju mākslām; it sevišķi viņi centās darīt to, kas ir ļauns tā Kunga acīs, lai Viņu izaicinātu un sarūgtinātu.
18 Tad tas Kungs uz Israēlu ļoti apskaitās, un tādēļ Viņš tos atstūma no sava vaiga, ka nekas nepalika pāri kā vienīgi tikai Jūdas cilts.
19 Un arī Jūdas cilts nepildīja tā Kunga, sava Dieva, baušļus, bet staigāja Israēla likumos, ko tie bija ieveduši.
20 Tad tas Kungs atstājās no itin visiem Israēla pēcnācējiem, un Viņš tos pazemoja un nodeva laupītāju rokās, līdz kamēr Viņš tos pilnīgi atstūma no sava vaiga.
21 Tiešām, kad Israēls bija atšķēlies no Dāvida nama un tie sev par ķēniņu bija iecēluši Jerobeāmu, Nebata dēlu, tad Jerobeāms novērsa Israēlu no tā Kunga un tos pavedināja uz visai lieliem grēkiem.
22 Un Israēla bērni sekoja Jerobeāmam visos grēku darbos, ko tas bija darījis, un viņi no tiem nenovērsās,
23 Līdz kamēr tas Kungs Israēlu atstūma no sava vaiga, kā Viņš to bija pasludinājis ar visu savu kalpu, praviešu, starpniecību. Un tā Israēls tika aizvests no savas zemes gūstā uz Asiriju, kur tas atrodas vēl līdz šai dienai.
24 Un Asirijas ķēniņš atveda ļaudis no Bābeles, no Kutas, no Avas, no Hamatas un no Sefarvajimas un ierādīja tiem mītnes Israēla bērnu vietās Samarijas pilsētās; tie tādējādi ieguva Samariju sev par īpašumu un dzīvoja tās apdzīvotās vietas.
25 Un viņu apmešanās laika sākumā svešajā zemē tie nebijās un negodāja to Kungu, un tādēļ tas Kungs uzsūtīja viņiem lauvas, kūpi labu daļu no viņiem saplosīja.
26 Tādēļ Asirijas ķēniņam tika paziņots: „Tās tautas, kupām tu esi pavēlējis izceļot no viņu dzimtenes un kupām tu esi licis dzīvot Samarijas pilsētās, nezina šīs zemes Dieva tiesas, tādēļ Viņš uzsūtījis viņiem lauvas, un redzi, tie viņus saplosa, tāpēc ka šie jaunienācēji neprot izrādīt pienācīgu godu šīs zemes Dievam“.
27 Tad Asirijas ķēniņš izdeva šādu pavēli: „Novediet uz turieni atpakaļ vienu no tiem priestepiem, kupus jūs esat no turienes aizveduši trimdā; lai viņš iet un apmetas tur uz dzīvi, un lai viņš tiem māca zemes Dieva tiesas!“
28 Un tā viens no priestepiem, kurš bija ticis aizvests no Samarijas, nāca atpakaļ un apmetās uz dzīvi Bētelē, un viņš tiem kļuva par pamācītāju, kā to Kungu bīties.
29 Bet tomēr bija tā, ka ikviena tauta pati veidoja sev dievus un tos novietoja augstieņu svētnīcās, kupas Samarijas ļaudis bija cēluši, ikkatra tauta savās pilsētās, kurās tā dzīvoja.
30 Tā vīri no Bābeles izdarināja Sukot-Benotu, un vīri no Kutas darināja Nergala tēlu, bet vīri no Hamatas veidoja Ašima attēlu.
31 Un avieši izveidoja Nibhazu un Tartaku, un sefarvieši sadedzināja savus dēlus ugunī Adram-Melekam un Ana-Melekam, Sefarvajimas dieviem par godu.
32 Līdz ar to tie sāka bīties arī Dievu to Kungu, un tie no sava vidus izraudzīja sev augstieņu priestepus, kas viņu labā nesa ziedojumus augstieņu svētnīcās.
33 Tie bijās gan to Kungu, bet arī kalpoja saviem dieviem pēc ikkatras tautas paradumien, kādi bija šo tautu dzīves vietās, no kupām tās bija atvestas.
34 Un līdz šai dienai viņas rīkojas pēc veca paraduma; tie īsti pareizi nebīstas to Kungu nedz dara pēc saviem likumiem un pēc savām tiesām, nedz pēc tās bauslības, nedz pēc tiem likumiem, ko tas Kungs ir pavēlējis Jēkaba bērniem, kupiem Viņš deva Israēla vārdu.
35 Un tomēr tas Kungs ar tiem noslēdza derību, un Viņš bija ari tiem pavēlējis, sacīdams: „Jums nebūs bīties svešus dievus nedz to priekšā mesties ar savu vaigu pie zemes: nekalpojiet tiem un neupurējiet tiem kaujamos upupus!
36 Nesiet tos vienīgi Dievam tam Kungam, kas jūs ar lielu spēku un ar izstieptu elkoni izvedis ārā no Ēģiptes; Viņu jums būs bīties, Viņa priekšā jums būs mesties ar savu vaigu pie zemes, un Viņam pienesiet kaujamos upupus!
37 Jums būs arī sargāt tos likumus, tās tiesas, to bauslību un tos baušļus, kurus Viņš jums ir rakstījis, lai jūs tos pildītu visu savu mūža dienu, bet svešus dievus gan jums nebūs bīties!
38 Un to derību, ko Es esmu ar jums slēdzis, jūs nedrīkstat aizmirst un nebīstieties svešus dievus!
39 Bet bīstieties to Kungu, savu Dievu, un Viņš jūs izglābs no visu jūsu ienaidnieku rokas!“
40 Taču tie neklausīja, bet darīja pēc sava pirmatnējā ieraduma.
41 Tā šīs tautas bijās to Kunga un kalpoja saviem elkiem, un tāpat kalpoja arī viņu bērni, un viņu bērnu bērni dara tāpat, kā viņu tēvi bija darījuši, tāpat ari tie rīkojas vēl līdz šai dienai.
