1 Moreover, brethren, we do you to wit of the grace of God bestowed on the churches of Macedonia; 2 How that in a great trial of affliction the abundance of their joy and their deep poverty abounded unto the riches of their liberality. 3 For to their power, I bear record, yea, and beyond their power they were willing of themselves; 4 Praying us with much intreaty that we would receive the gift, and take upon us the fellowship of the ministering to the saints. 5 And this they did , not as we hoped, but first gave their own selves to the Lord, and unto us by the will of God. 6 Insomuch that we desired Titus, that as he had begun, so he would also finish in you the same grace also. 7 Therefore, as ye abound in every thing, in faith, and utterance, and knowledge, and in all diligence, and in your love to us, see that ye abound in this grace also. 8 I speak not by commandment, but by occasion of the forwardness of others, and to prove the sincerity of your love. 9 For ye know the grace of our Lord Jesus Christ, that, though he was rich, yet for your sakes he became poor, that ye through his poverty might be rich. 10 And herein I give my advice: for this is expedient for you, who have begun before, not only to do, but also to be forward a year ago. 11 Now therefore perform the doing of it ; that as there was a readiness to will, so there may be a performance also out of that which ye have. 12 For if there be first a willing mind, it is accepted according to that a man hath, and not according to that he hath not. 13 For I mean not that other men be eased, and ye burdened: 14 But by an equality, that now at this time your abundance may be a supply for their want, that their abundance also may be a supply for your want: that there may be equality: 15 As it is written, He that had gathered much had nothing over; and he that had gathered little had no lack. 16 But thanks be to God, which put the same earnest care into the heart of Titus for you. 17 For indeed he accepted the exhortation; but being more forward, of his own accord he went unto you. 18 And we have sent with him the brother, whose praise is in the gospel throughout all the churches; 19 And not that only, but who was also chosen of the churches to travel with us with this grace, which is administered by us to the glory of the same Lord, and declaration of your ready mind: 20 Avoiding this, that no man should blame us in this abundance which is administered by us: 21 Providing for honest things, not only in the sight of the Lord, but also in the sight of men. 22 And we have sent with them our brother, whom we have oftentimes proved diligent in many things, but now much more diligent, upon the great confidence which I have in you. 23 Whether any do enquire of Titus, he is my partner and fellowhelper concerning you: or our brethren be enquired of, they are the messengers of the churches, and the glory of Christ. 24 Wherefore shew ye to them, and before the churches, the proof of your love, and of our boasting on your behalf.
1 Mēs jums, brāļi, aizrādām uz Dieva žēlastību, kas ir izpaudusies Maķedonijas draudzēs,
2 Jo tur, lai gan bēdu smagi pārbaudīti un paši dzīvodami lielā nabadzībā, viņu prieks izpaudies lielā sirsnībā;
3 Tie ir labprātīgi ziedojuši pēc savām spējām, pat pāri spējām, to es apliecinu;
4 Ar lielu sirsnību tie piedāvāja savu kalpošanu svētajiem mīlestībā
5 Un ziedoja vairāk, kā cerējām, —sevi papriekš Dievam, un pēc Dieva prāta arī mums.
6 Tad mēs lūdzām Titu, lai viņš, kā jau iesācis mūsu vidū šo ziedojumu lietu, novestu to lidz galam.
7 Bet tā kā jūs esat sekmēm bagāti visās lietās, tā ticibā, vārdā, atziņā, visādos centienos un savā mīlestībā uz mums, tad esiet bagāti arī šinī labdarības lietā.
8 To es nesaku pavēlēdams, bet ar centību, kas redzama pie citiem, gribēdams pārbaudīt jūsu mīlestību, vai tā ir īsta.
9 Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka viņš bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēl, lai viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.
10 Un šinī lietā mans padoms ir tāds: tas jums ir par labu, ka jūs pērn lietu iesākuši ne vien ar darbu, bet arī ar labo gribu,
11 Tagad pabeidziet iesākto darbu, lai labajai gribai seko arī izpildīšana pēc iespējas.
12 Jo, kur ir laba griba, tā ir apsveicama ar to, cik tā spēj, vairāk nevar sagaidīt,
13 Jo nevar prasīt, lai citu atvieglošana jūs novestu grūtībās; bet lai notiktu izlīdzināšana:
14 Jūsu pārpalikums tagad lai nāk par labu viņu trūkumam, un arī viņu pārpalikums lai nāktu jums par labu, lai tā notiktu izlīdzināšana, kā ir rakstīts:
15 „Kam bija daudz, netapa bagāts; kam bija maz, netapa nabags.“
16 Bet paldies Dievam, kas Titam devis sirdī tādu pašu rūpību par jums.
17 Viņš sekoja manam aicinājumam un sirsnīgi rūpēdamies labprātīgi nogāja pie jums.
18 Mēs esam viņam līdzi nosūtījuši brāli, kam visās draudzēs ir laba slava evangelija lietā;
19 Un ne tādēļ vien, bet viņš ir mūsu draudžu izraudzītais pavadonis šinī mīlēstības darbā, ko mēs strādājam, lai paustu tā Kunga godu un savu labo gribu.
20 Tā mēs nodrošināmies, ka neviens mums neceltu neslavu bagāto dāvanu dēļ, ko esam savākuši.
21 Jo mēs dzenamies pēc tā, kas labs, ne tik vien tā Kunga, bet ari cilvēku priekšā.
22 Tiem līdzi mēs nosūtījām mūsu brāli, par kujra centību vairākkārt dažādos gadījumos esam pārliecinājušies. Tagad viņa centība ir vēl lielāka pilnīgā paļāvībā uz jums.
23 Kas attiecas uz Titu, tad viņš ir mans biedrs un līdzstrādnieks jūsu vidū; kas attiecas uz mūsu brāļiem, tie ir draudžu sūtņi Kristum par godu.
24 Tad nu parādiet Viņiem savu mīlestību un attaisnojiet mūsu labo atsauksmi par jums viņu un draudžu priekšā.
