1 Now in the eighteenth year of king Jeroboam began Abijah to reign over Judah. 2 He reigned three years in Jerusalem. His mother’s name also was Michaiah the daughter of Uriel of Gibeah. And there was war between Abijah and Jeroboam. 3 And Abijah set the battle in array with an army of valiant men of war, even four hundred thousand chosen men: Jeroboam also set the battle in array against him with eight hundred thousand chosen men, being mighty men of valour.
4 ¶ And Abijah stood up upon mount Zemaraim, which is in mount Ephraim, and said, Hear me, thou Jeroboam, and all Israel; 5 Ought ye not to know that the LORD God of Israel gave the kingdom over Israel to David for ever, even to him and to his sons by a covenant of salt? 6 Yet Jeroboam the son of Nebat, the servant of Solomon the son of David, is risen up, and hath rebelled against his lord. 7 And there are gathered unto him vain men, the children of Belial, and have strengthened themselves against Rehoboam the son of Solomon, when Rehoboam was young and tenderhearted, and could not withstand them. 8 And now ye think to withstand the kingdom of the LORD in the hand of the sons of David; and ye be a great multitude, and there are with you golden calves, which Jeroboam made you for gods. 9 Have ye not cast out the priests of the LORD, the sons of Aaron, and the Levites, and have made you priests after the manner of the nations of other lands? so that whosoever cometh to consecrate himself with a young bullock and seven rams, the same may be a priest of them that are no gods. 10 But as for us, the LORD is our God, and we have not forsaken him; and the priests, which minister unto the LORD, are the sons of Aaron, and the Levites wait upon their business: 11 And they burn unto the LORD every morning and every evening burnt sacrifices and sweet incense: the shewbread also set they in order upon the pure table; and the candlestick of gold with the lamps thereof, to burn every evening: for we keep the charge of the LORD our God; but ye have forsaken him. 12 And, behold, God himself is with us for our captain, and his priests with sounding trumpets to cry alarm against you. O children of Israel, fight ye not against the LORD God of your fathers; for ye shall not prosper.
13 ¶ But Jeroboam caused an ambushment to come about behind them: so they were before Judah, and the ambushment was behind them. 14 And when Judah looked back, behold, the battle was before and behind: and they cried unto the LORD, and the priests sounded with the trumpets. 15 Then the men of Judah gave a shout: and as the men of Judah shouted, it came to pass, that God smote Jeroboam and all Israel before Abijah and Judah. 16 And the children of Israel fled before Judah: and God delivered them into their hand. 17 And Abijah and his people slew them with a great slaughter: so there fell down slain of Israel five hundred thousand chosen men. 18 Thus the children of Israel were brought under at that time, and the children of Judah prevailed, because they relied upon the LORD God of their fathers. 19 And Abijah pursued after Jeroboam, and took cities from him, Beth-el with the towns thereof, and Jeshanah with the towns thereof, and Ephrain with the towns thereof. 20 Neither did Jeroboam recover strength again in the days of Abijah: and the LORD struck him, and he died.
21 ¶ But Abijah waxed mighty, and married fourteen wives, and begat twenty and two sons, and sixteen daughters. 22 And the rest of the acts of Abijah, and his ways, and his sayings, are written in the story of the prophet Iddo.
1 Ķēniņa Jerobeāma astoņpadsmitajā valdīšanas gadā Abija kļuva ķēniņš pār Jūdu.
2 Trīs gadus viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē, un viņa mātes vārds bija Michaja, Ūriēla meita no Gibeas. Un Abijas un Jerobeāma starpā cēlās karš.
3 Un Abija devās uzbrukumā ar izveicīgu kara varoņu pulku—četri simti tūkstošiem izmeklētu vīru, kamēr Jerobeāms pret viņu izvirzīja kaujas kārtībā astoņsimt tūkstoš izlasītus vīrus, veiks-mīgus varoņus.
4 Un Abija uzkāpa Cemaraima kalna galotnē, kas atrodas Efraima kalnājā, un sacīja: „Jerobeām un viss Israēls, —uzklausiet mani!
5 Vai jums nav zināms, ka tas Kungs, Israēla Dievs, ir nodevis ķēniņa valsts varu pār Israēlu Dāvidam uz mūžīgiem laikiem, —ir viņam, ir viņa dēliem—ar sāls derību?
6 Bet Jerobeāms, Nebata dēls, Salamana, Dāvida dēla, kalps, ir sacēlies pret savu kungu.
7 Un pie viņa ir sapulcējušies nevērtīgi klaidoņi, ļaundari, un tagad tie ir nostiprinājušies spēkā pret Rehabeāmu, Salamana dēlu, jo Rehabeāms kādreiz bija jauneklis ar maigu sirdi un nebija pats pret viņiem stingri nostājies.
8 Un tagad jūs domājat stingri noturēties pret tā Kunga ķēniņa valsts varu, kas atrodas Dāvida dēlu rokā, tādēļ ka jūsu ir liels pulks un ka jums ir zelta vēršu attēli, ko Jerobeāms ir jums licis izveidot par elka dieviem!
9 Vai jūs neesat Kunga priesterus, Arona dēlus, un Ievītus, izdzinuši, un vai jūs neesat paši sev cēluši priesterus kā pagānu tautas? Ikviens, kas tikai atnāca, lai tas pats ar savu roku iesvētītos, nesdams upurim jaunu vērsi un septiņus aunus—tāds kļuva priesteris tādiem, kas nav dievi.
10 Mēs turpretī atzīstam par savu Dievu to Kungu, un mēs Viņu neatme-tam; mums ir arī priesteri, kas ir aizņemti ar goda amata pildīšanu tieši tam Kungam, Arona dēli un Ievīti, kas atrodas savā amatā.
11 Un tie tam Kungam iededzina dedzināmos upupus—ik rītus un ik vakarus, —kvēpina saldos kvēpināmos upurus un noliek rindā svēto maizi uz galda no tīra zelta; viņi arī gādā par zelta lukturi un tā lampām, ka tās degtu ik vakarus; jo mēs esam tie, kas sargām un glabājam tā Kunga, mūsu Dieva, norādījumus, bet jūs esat Viņu atmetuši.
12 Un nu, redziet, —mūsu priekšgalā kopā ar mums ir Dievs un Viņa priesteri, kas pūš trauksmes taures, liekot tām atskanēt pret jums! Ak jūs, Israēla bērni! Nekarojiet pret to Kungu, savu tēvu Dievu, jo tas jums neizdosies.“
13 Bet Jerobeāms bija licis aizsegā novietotiem kara vīriem apiet apkārt, lai tie nonāktu viņu aizmugurē; tā nu viņi ar galveniem spēkiem stāvēja Jūdas priekšā, bet aizsegā novietotie—Jūdas aizmugurē.
14 Kad nu Jūda apgriezās apkārt, tad redzi, kauja bija viņu priekšā un aizmugurē. Un tie skaļi piesauca to Kungu un priesteri nepārtraukti pūta taures.
15 Un Jūdas vīri uzsāka kara saucienu, un, Jūdas kara saucienam skaļi atskanot, arī Dievs sita Jerobeāmu un visu Israēlu Abijas un Jūdas priekšā.
16 Un Israēla bērni metās Jūdas priekšā bēgt, un Dievs tos nodeva viņu rokā.
17 Un Abija ar saviem kara vīriem tos sakāva lielā kaujā, un no Israēla krita pieci simti tūkstošu izlases vīru.
18 Tā nu reiz Israēla bērni tika pazemoti, bet Jūdas bērni kļuva stipri, tāpēc ka viņi bija paļāvušies uz to Kungu, savu tēvu Dievu.
19 Un Abija vajāja Jerobeāmu un iekaroja vairākas viņa pilsētas: Bēteli ar tās priekšpilsētām, Ješanu ar tās priekšpilsētām un Efronu un tās priekšpilsētas.
20 Un Jerobeāms vairs neatguva savu spēku Abijas dienās, bet tas Kungs viņu sita un lika viņam nomirt pēkšņā nāvē.
21 Bet Abija nostiprinājās; viņš sev apņēma četrpadsmit sievas un dzemdināja divdesmit divus dēlus un sešpadsmit meitas.
22 Un kas vēl ir stāstāms par Abiju, tiklab viņa gaitas, kā ari viņa vārdi, tas ir uzrakstīts pravieša Ido nostāstos.
23 Un kad Abija apgūlās pie saviem tēviem, tad Jūdas ļaudis viņu apraka Dāvida pilsētā, un viņa dēls Asa kļuva ķēniņš viņa vietā. Viņa laikā zemei bija miers desmit gadus.
