1 Now the Spirit speaketh expressly, that in the latter times some shall depart from the faith, giving heed to seducing spirits, and doctrines of devils; 2 Speaking lies in hypocrisy; having their conscience seared with a hot iron; 3 Forbidding to marry, and commanding to abstain from meats, which God hath created to be received with thanksgiving of them which believe and know the truth. 4 For every creature of God is good, and nothing to be refused, if it be received with thanksgiving: 5 For it is sanctified by the word of God and prayer. 6 If thou put the brethren in remembrance of these things, thou shalt be a good minister of Jesus Christ, nourished up in the words of faith and of good doctrine, whereunto thou hast attained. 7 But refuse profane and old wives’ fables, and exercise thyself rather unto godliness. 8 For bodily exercise profiteth little: but godliness is profitable unto all things, having promise of the life that now is, and of that which is to come. 9 This is a faithful saying and worthy of all acceptation. 10 For therefore we both labour and suffer reproach, because we trust in the living God, who is the Saviour of all men, specially of those that believe.
11 These things command and teach. 12 Let no man despise thy youth; but be thou an example of the believers, in word, in conversation, in charity, in spirit, in faith, in purity. 13 Till I come, give attendance to reading, to exhortation, to doctrine. 14 Neglect not the gift that is in thee, which was given thee by prophecy, with the laying on of the hands of the presbytery. 15 Meditate upon these things; give thyself wholly to them; that thy profiting may appear to all. 16 Take heed unto thyself, and unto the doctrine; continue in them: for in doing this thou shalt both save thyself, and them that hear thee.
1 Gars saka skaidri, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām,
2 Padodamies melkuļu liekulīgajiem vārdiem, kam pašu sirdsapziņa ar kauna zīmi apzīmēta.
3 Tie aizliedz doties laulībā, pavēl atturēties no barības vielām, ko Dievs ir radījis, lai ticīgie un patiesības atzinēji saņemtu tās ar pateicību.
4 Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams, ko saņem ar pateicību;
5 Jo svētumu tam piešķir Dieva vārds un lūgšana.
6 Likdams šīs lietas brāļiem pie sirds, tu būsi labs Kristus Jēzus kalps, —audzināts ticības un tevis ieturētās labās mācības vārdos.
7 Bet nesvētas tenku pasakas noraidi. Vingrinies turpretim pats dievbijībā.
8 Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.
9 Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds,
10 Jo tālab mēs pūlamies un cīnāmies, jo esam likuši savu cerību uz dzīvo Dievu, kas ir visu cilvēku, visvairāk ticīgo, Pestītājs.
11 Piekodini un māci šīs lietas.
12 Neviens lai nenicina tavu jaunumu, bet topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā.
13 Tiekāms es nāku, nododies lasīšanai, paskubināšanai, mācīšanai.
14 Nenicini dāvanu, kas ir tevī, kas tev tika dota ar praviešu vārdiem toreiz, kad presbiteri uzlika tev rokas.
15 Par to gādā, pie tā palieci, lai tavs briedums būtu redzams visiem.
16 Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo darīdams to, tu izglābsi ir pats sevi, ir tos, kas klausās tevi.
