1 Then David said, This is the house of the LORD God, and this is the altar of the burnt offering for Israel. 2 And David commanded to gather together the strangers that were in the land of Israel; and he set masons to hew wrought stones to build the house of God. 3 And David prepared iron in abundance for the nails for the doors of the gates, and for the joinings; and brass in abundance without weight; 4 Also cedar trees in abundance: for the Zidonians and they of Tyre brought much cedar wood to David. 5 And David said, Solomon my son is young and tender, and the house that is to be builded for the LORD must be exceeding magnifical, of fame and of glory throughout all countries: I will therefore now make preparation for it. So David prepared abundantly before his death.
6 ¶ Then he called for Solomon his son, and charged him to build an house for the LORD God of Israel. 7 And David said to Solomon, My son, as for me, it was in my mind to build an house unto the name of the LORD my God: 8 But the word of the LORD came to me, saying, Thou hast shed blood abundantly, and hast made great wars: thou shalt not build an house unto my name, because thou hast shed much blood upon the earth in my sight. 9 Behold, a son shall be born to thee, who shall be a man of rest; and I will give him rest from all his enemies round about: for his name shall be Solomon, and I will give peace and quietness unto Israel in his days. 10 He shall build an house for my name; and he shall be my son, and I will be his father; and I will establish the throne of his kingdom over Israel for ever. 11 Now, my son, the LORD be with thee; and prosper thou, and build the house of the LORD thy God, as he hath said of thee. 12 Only the LORD give thee wisdom and understanding, and give thee charge concerning Israel, that thou mayest keep the law of the LORD thy God. 13 Then shalt thou prosper, if thou takest heed to fulfil the statutes and judgments which the LORD charged Moses with concerning Israel: be strong, and of good courage; dread not, nor be dismayed. 14 Now, behold, in my trouble I have prepared for the house of the LORD an hundred thousand talents of gold, and a thousand thousand talents of silver; and of brass and iron without weight; for it is in abundance: timber also and stone have I prepared; and thou mayest add thereto. 15 Moreover there are workmen with thee in abundance, hewers and workers of stone and timber, and all manner of cunning men for every manner of work. 16 Of the gold, the silver, and the brass, and the iron, there is no number. Arise therefore , and be doing, and the LORD be with thee.
17 ¶ David also commanded all the princes of Israel to help Solomon his son, saying , 18 Is not the LORD your God with you? and hath he not given you rest on every side? for he hath given the inhabitants of the land into mine hand; and the land is subdued before the LORD, and before his people. 19 Now set your heart and your soul to seek the LORD your God; arise therefore, and build ye the sanctuary of the LORD God, to bring the ark of the covenant of the LORD, and the holy vessels of God, into the house that is to be built to the name of the LORD.
1 Un Dāvids sacīja: „Šeit lai atrodas Dieva tā Kunga nams, un šeit lai ir Israēlam altāris dedzināmo upupi upurēšanai!“
2 Un Dāvids pavēlēja sapulcināt svešiniekus, kas bija Israēla zemē, un viņš tos nodarbināja kā akmeņkaļus, lai izcirstu četrstūru akmeņus Dieva nama celšanai.
3 Un Dāvids sagādāja ari lielā daudzumā dzelzi vārtu veramo daļu un durvju naglām un savienojumu dzelžiem, kā ari varu tādā vairumā, ka to nevarēja izsvērt.
4 Un tādā daudzumā ari ciedru koku baļķus, ka tie nebija izskaitāmi, jo sidonieši un tirieši atveda Dāvidam ciedru kokus lielā vairumā.
5 Un Dāvids sprieda tā: „Mans dēls Salamans ir vēl jauns un nav nobriedis, bet ceļamam tā Kunga namam ir jākļūst par lielu un varenu celtni, lai to visās zemēs slavē un apbrīno, —tāpēc es gribu šī pasākuma veikšanai visu sagatavot.“ Tā Dāvids lielā mērā veica sagatavošanas darbus pirms savas nāves.
6 Tad viņš pieaicināja savu dēlu Salamanu un tam pavēlēja, ka viņam ir jāuzceļ tam Kungam, Israēla Dievam, nams.
7 Un Dāvids sacīja Salamanam: „Mans dēls! Manā sirdsprātā bija uzcelt tā Kunga, mana Dieva, vārda slavai namu,
8 Bet tā Kunga vārds man atklājās, teikdams: Tu esi izlējis daudz asiņu, un tu esi vedis lielus karus; tu nedrīksti celt mana vārda slavai namu, jo tu esi manā priekšā virs zemes izlējis pārāk daudz asiņu.
9 Redzi, tas dēls, kas tev tiks dzemdēts, tas būs miera vīrs, jo Es likšu viņam piedzīvot mieru no visiem viņa ienaidniekiem, kādi tam ir visapkārt; ne velti Salamans būs viņa vārds, un viņa laikā Es likšu Israēlam piedzīvot laimi un mieru.
10 Viņš uzcels mana vārda godam namu, viņš būs mans dēls, un Es būšu viņa tēvs, un Es nostiprināšu viņa troni pār viņa ķēniņa valsti Israēlu mūžīgi!
11 Tagad nu, mans dēls, tas Kungs būs ar tevi, un, ceru, tev labi izdosies, un tu uzcelsi tam Kungam, savam Dievam, namu, kā Viņš, attiecībā uz tevi, ir noteicis!
12 Ak, kaut tas Kungs tev piešķirtu gudrību un izpratni, lai, kad Viņš tevi iecels pār Israēlu, tu sargātu tā Kunga, sava Dieva, bauslību!
13 Tad tev labi veiksies, ja tu ievērosi un izpildīsi likumu noteikumus un tiesas nolikumus, ko tas Kungs Mozum ir pavēlējis Israēla labā. Esi stiprs un drosmīgs 1 Nebīsties un neapmulsti!
14 Un redzi, ar lielām pūlēm es esmu rūpējies un sakrājis tā Kunga namam simt tūkstošus talentu zelta un vienu miljonu talentu sudraba, un vaļru un dzelzi bez noteicama svara daudzuma, jo to man ir bezgalīgi lielā vairumā; tāpat arī kokus un akmeņus es esmu sakrājis, bet pie tiem tev vēl ir jāgādā klāt.
15 Un tavā rīcībā ir liels skaits amatnieku: akmeņkaļi, akmens un koka apstrādātāji un dažādi gudri vīri, kas mācīti visādos amatos.
16 Zelta, sudraba, vafa un dzelzs ir neizskaitāms daudzums. Celies un rīkojies, un lai tas Kungs ir ar tevi!“
17 Un Dāvids pavēlēja visiem Israēla vadoņiem palīdzēt viņa dēlam Salamanam, sacīdams:
18 „Vai tad tas Kungs, jūsu Dievs, nav ar jums, un vai Viņš nav jums ļāvis visapkārt dzīvot mierā? Viņš taču ir nodevis zemes iedzīvotājus manā rokā, un šī zeme guļ tagad pakļauta kā Kunga, tā Viņa tautas varai. vai miera vīrs.
19 Tad nu dzenieties tagad ar savu sirdi un ar savu dvēseli meklēt to Kunga, savu Dievu, un celieties un celiet svētnīcu Dievam, tam Kungam, lai varētu pārnest šurp tā Kunga derības šķirstu un svētos Dieva traukus šai svētnīcā, kas ceļama tā Kunga vārda slavai!“
