Matthew 1

Mateja evaņģēlijs ir stāsts par Jēzus dzīvi, galvenokārt par viņa publisko kalpošanu.

Evaņģēlijs cenšas nodot vēsti par Jēzu un aicina cilvēkus viņam ticēt.

Mateja evaņģēlijā liels uzsvars likts uz Jēzu kā uz piepildījumu Vecās Derības apsolījumiem. Šis evaņģēlijs stingri sakņojas jūdaismā. Tajā pašā laikā no vairākiem tekstiem šķiet, ka attiecības starp jūdaismu un kristietību rakstīšanas laikā bijušas saspīlētas; oponenti tika skarbi attēloti.

Svarīgās tēmas Mateja evaņģēlijā ir:

• Jēzus ir izcilais skolotājs, vienīgais, kurš patiešām pelnījis šo titulu. Tajā laikā bija daudz ceļojošu skolotāju, un arī rakstu mācītāji tika uzskatīti par skolotājiem. Taču Jēzus bija patiesais skolotājs, un viņa mācekļi īpaši ieklausījās viņa Toras skaidrojumā.
• Kopienas organizēšana un baznīcas kā viena veseluma veidošana. Pārējos evaņģēlijos tādi vārdi kā “kopiena”, “draudze” vai “baznīca” neparādās tā, kā tas ir šeit, Mateja evaņģēlijā (Mateja 16:18 un Mateja 18:17).
• Laika beigu gaidīšana. Lai gan Dieva valstības galīgā atnākšana tiek paredzēta kā tālāks notikums nekā, piemēram, tas ir Marka evaņģēlijā vai 1. vēstulē tesaloniķiešiem, Mateja evaņģēlijs parāda, ka kristiešiem patiešām ir svarīgi būt tam gataviem (Mateja 25:1-13).

Žanrs

Matejs sāk ar Jēzus ģenealoģiju un stāstiem par viņa agrīno bērnību.

Evaņģēlija kulminācijā ir garš naratīvs par viņa ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos. Tāda pati teksta uzbūve atrodama grieķu-romiešu perioda biogrāfijās vai dzīvesstāstos. Otra līdzība šīm biogrāfijām ir tāda, ka Mateja evaņģēlijā ir daudz Jēzus izteikumu. Daudzās citās antīkā laika perioda biogrāfijās tiešajai runai bija ievērojama loma.

Stils

Mateja evaņģēlija stils ir nedaudz pieslīpētāks, nekā tas ir Marka evaņģēlijam, kas ir vecāks. Matejs dažādās vietās lieto izteiksmīgākus vārdus un teikumu uzbūvi, kas Marka evaņģēlija valodā šķiet samērā vienkārši vai stipri līdzīgi pirmavotam ebreju vai aramiešu valodā.

Mateja evaņģēlijs: uzbūve

Mateja evaņģēlija uzbūve atgādina Marka evaņģēlija uzbūvi. Stāsti raiti seko viens otram un starp tiem nav krasa nodalījuma.

Saturs īsumā

Pēc ievada (Mateja 1:1-4:11), kurā lasītājam tiek pastāstīts par Jēzus identitāti un uzdevumu, seko garš viņa publiskās kalpošanas attēlojums (Mateja 4:12-25:46) vispirms Galilejā un tam apkārtējā apgabalā, pēc tam ceļojuma laikā uz Jeruzālemi un visbeidzot pašā Jeruzālemē.

Šī evaņģēlija kulmināciju veido stāsts par viņa ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos (Mateja 26:1-28:20).

Garās teksta vienības savā starpā savieno pieci īsi centrālie teksti. Katrā no šiem centrālajiem tekstiem notiek kāds svarīgs stāsta pavērsiens.

Uzbūve

Mateja evaņģēlijs: autors un sarakstīšanas laiks

Nav zināms, kurš sarakstījis Mateja evaņģēliju. Savu pašreizējo formu šis evaņģēlijs ieguva laika posmā no mūsu ēras 80. līdz 90. gadam.

Autors

Lai gan šo grāmatu parasti sauc par “Mateja evaņģēliju”, sarakstītājs savu vārdu neizmantoja.

Kopš mūsu ēras otrā gadsimta beigām šis evaņģēlijs tika piedēvēts Matejam un viņa vārds tika atzīmēts dokumentos. Pamatojoties uz Mateja 9:9 un Mateja 10:3, par viņu sacīts, ka viņš bija nodokļu ievācējs un vēlāk viens no Jēzus mācekļiem.

Sarakstīšanas laiks

Šī grāmata parasti tiek datēta ar aptuveni 80.-90. gadiem mūsu ērā. Jebkurā gadījumā tā ir jaunāka par Marka evaņģēliju.

Kā šī evaņģēlija izcelsmes vieta bieži tiek minēta Sīrija un jo īpaši Antiohijas pilsēta.

Mateja evaņģēlijs: mērķa auditorija

Mateja evaņģēlijs, domājams, tika rakstīts draudžu grupai Izraēlas ziemeļos un Sīrijas dienvidos.

Ebreju kristieši

Šīs ticīgo kopienas galvenokārt sastāvēja no Jēzus ebreju tautības sekotājiem, kuri vēlējās būt uzticīgi gan ebreju likumam, gan Jēzum.

Šo ebreju kristiešu lojalitāti Torai apstrīdēja farizeji, kuri pēc tempļa iznīcināšanas mūsu ēras 70. gadā arvien vairāk uzņēmās pionieru lomu, meklējot jaunu ebreju identitāti. Viņu skatījumā ebreju kristieši veidoja disidentu kustību, tajā pašā laikā šie kristieši, savukārt, nepiekrita farizeju idejām.

Toras interpretācija

Spriedzi šajā periodā var izsekot Mateja stāstā par Jēzu. Viņš attēloja Jēzu arī kā cilvēku, kas regulāri konfliktēja ar farizejiem par pareizo Toras interpretāciju.

Mateja evaņģēlijs: ebreju tradīcija

Mateja evaņģēlija sarakstītājs dzīvoja laikā, kad jūdaisms un kristietība arvien vairāk attālinājās viens no otra. Savā evaņģēlijā viņš uzsver, ka Jēzus bija īsts jūds. Ne velti viņa evaņģēlijs sākas ar šādiem vārdiem:

“Jēzus Kristus, Dāvida dēla, Ābrahāma dēla, cilts raksti.” (Mateja 1:1)

Mozus likumi

Evaņģēlija sarakstītājs Jēzu sasaista ar Mozu, lielāko ebreju pravieti, un Torai piešķir lielu nozīmi. To var redzēt, piemēram, šādos divos punktos:

• Jēzus runā, atrazdamies kalnā: tā ir atsauce uz 2. Mozus 19; stāsts vēstī par to, kā Mozus uzkāpj Sinaja kalnā – Toras kalnā.
• Jēzus saka: “Nedomājiet, ka es esmu nācis atmest bauslību vai praviešus, es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.” (Mateja 5:17)

Jaunajā Derībā atrodas četras grāmatas, kas pazīstamas kā “evaņģēlijs”: Mateja evaņģēlijs, Marka evaņģēlijs, Lūkas evaņģēlijs un Jāņa evaņģēlijs.

Sinoptiskie evaņģēliji

Mateja, Marka un Lūkas evaņģēliji kopā ir pazīstami kā trīs sinoptiskie evaņģēliji. Jāņa evaņģēlijam ir atšķirīgs raksturojums.

Jēdziens “sinoptisks” ir cēlies no grieķu vārda synopsis, kas nozīmē “pārskats”. Trīs sinoptiskie evaņģēliji ir tik pārsteidzoši līdzīgi viens otram satura, uzbūves un lietoto vārdu ziņā, ka lasot tos var kombinēt savā starpā.

Apokrifiskie evaņģēliji

Papildus četriem kanoniskajiem Jaunās Derības evaņģēlijiem ir arī vairāki apokrifiskie evaņģēliji: Jūdas evaņģēlijs, Pētera evaņģēlijs un Toma evaņģēlijs.

Evaņģēlijs

Vārds evaņģēlijs ir cēlies no grieķu vārda euangelion, kas nozīmē “labā vēsts”. Ar to saistītais grieķu valodas darbības vārds ir euangelizomai – “nest labas ziņas”, un tas ir sastopams dažādās vietās Septuagintā, tostarp Jesajas 52:7:

“Cik tīkami sadzirdēt kalnos labas vēsts nesēja soļus – tas sludina mieru, tas vēstī labu, tas sludina glābšanu, tas saka Ciānai: tavs Dievs valdīs!”

“Labā vēsts” tātad ir paziņojums par Dieva glābšanas pilno iejaukšanos. Sākotnēji apzīmējums “evaņģēlijs” tika lietots tikai vienskaitlī. Piemēram, Pāvils bieži sevi dēvē par evaņģēlija sludinātāju.

Evaņģēlijs kā žanrs

Četri evaņģēliji sākās kā atsevišķi manuskripti. Katrs evaņģēlijs stāsta par labo vēsti, kā Dievs nes pestīšanu caur Jēzu. Četri evaņģēliji bija pazīstami kā “… evaņģēlijs”.

Kādā brīdī “evaņģēlijs”, labā vēsts par Jēzu, kļuva par nosaukumu manuskriptam, kas stāstīja par Jēzus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos. Tādā veidā termins “evaņģēlijs” kļuva par žanra apzīmējumu, t.i., par nosaukumu noteikta veida tekstam. Manuskriptus, kuros bija stāstīta labā vēsts, tagad sauca par euangelion. Vēlāk dažādu šī žanra tekstu apzīmēšanai tika lietots arī daudzskaitlis – “evaņģēliji”.

Evaņģēlijs Pāvila rakstos

Daudzās no savām vēstulēm Pāvils raksta par evaņģēliju, kuru viņš sludina. Ar to viņš nedomā vienu no grāmatām, kuras mēs pazīstam kā evaņģēlijus, jo tolaik tās vēl nebija. Viņš par evaņģēliju sauc mutisku vēstījumu par Jēzus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos.

Evaņģēliju autori

Visi četri evaņģēliji tiek attiecināti uz cilvēkiem no senākās kristiešu grupas:

• Matejs būs bijis Jēzus māceklis.
• Marks būs bijis Pētera līdzstrādnieks.
• Lūka būs bijis Pāvila līdzstrādnieks.
• Jānis būs bijis Jēzus māceklis.

Sākot ar mūsu ēras otro gadsimtu, šie evaņģēliji tika attiecināti uz četriem cilvēkiem. Kopš tā laika manuskriptos tika atzīmēti viņu vārdi.

Tomēr nav skaidrības attiecībā uz to, vai šos četrus evaņģēlijus tiešām sarakstījuši šie cilvēki. Iespējams, ka vārdi, kas tagad doti šo grāmatu nosaukumā, sākotnēji nemaz tur nebija. Tāpēc mēs nevaram droši apgalvot, kas bija evaņģēlija autori.

Evaņģēlijs saskaņā ar …

Grieķu rokrakstos, kuros minēti evaņģēliju autoru vārdi, pārsvarā ir lietots formulējums “evaņģēlijs saskaņā ar (grieķu valodas vārds kata) …”. Tāpēc mēs joprojām sakām: “Evaņģēlijs saskaņā ar Mateju”, “Evaņģēlijs saskaņā ar Marku” utt.

Taču bieži vien mēs ērtības labad lietojam nosaukumu: Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijs, ar to domājot šiem autoriem piedēvētos evaņģēlijus. Ikreiz, kad runājam par Mateja evaņģēliju, mēs ar to domājam “evaņģēliju saskaņā ar Mateju”.