Pirms zemnieks varēja sēt, zemi vajadzēja uzart. Aršana uzirdināja zemi, lai sēkla varētu iebirt dziļāk zemē.
Aršana sējai
Lauksaimnieks vispirms no lauka izvāca visus lielos akmeņus. Izvāktos akmeņus bieži izmantoja, lai apkārt laukam uzbūvētu zemu mūri. Aršanas laikā arkls zemē izveidoja vagu, kas bija nedaudz vairāk nekā 30 cm dziļa. Tad vagā iekaisīja sēklas.
Arkls
Arkls sastāvēja no metāla lemeša, kas bija piestiprināts pie viena vai diviem koka rokturiem, ar kuriem zemnieks varēja vadīt arklu. Lemesis bija plakans, trīsstūrveida asmens, kuru ar galotni uz leju vilka cauri augsnei. Lai lemesis varētu griezt caur cietu, akmeņainu zemi, tas bija izgatavots no metāla. Senatnē tas bija darināts no bronzas, bet no 1200. g. pirms Kristus tam izmantoja dzelzi.
Dažreiz zemnieks pats stūma vai vilka arklu. Tomēr galvenokārt arklu vilka viens vai divi vērši vai ēzeļi, to velkot cauri augsnei.
Lemesis kā metafora
Lemesi vai arkla asmeni Bībelē lieto kā miera laika simbolu. Pretējs tēls ir zobens – tas ir kā kara simbols.
Jesajas 2:4 un Mihas 4:3 ir paziņots, ka zobenus pārkals par lemešiem, bet šķēpus par dārznieka nažiem. Tas norāda, ka būs miera un taisnīguma laiks. No otras puses, Joēla 4:10 ir aicinājums doties karā: “Pārkaliet savus arklus par zobeniem un ecēšas par šķēpiem.”
Aršana pēc sēšanas
Dažreiz pēc sēšanas lauku atkal uzara. To darītā tāpēc, lai būtu droši, ka izkaisītās sēklas iestrādāsies augsnē. Tās sēklas, kas palika virspusē, varēja apēst putni un citi dzīvnieki vai arī tās spožajā saulē varēja sakalst.
