5. Mozus grāmatā atrodas četras Mozus runas. Mozus atskatās uz vēsturi, kā arī sagatavo tautu jaunai dzīvei apsolītajā zemē.
Grāmatas nosaukums
Nosaukums 5. Mozus grāmata jeb Atkārtotais likums (pēc Romas katoļu tradīcijas) ir radies no šīs grāmatas nosaukuma Septuagintā. Tas radies no grieķu vārda Deuteronomion, kas tulkojumā nozīmē “Otrais likums”. Šajā grāmatā runāts par likumiem, kas jau zināmi no 2. Mozus, 3. Mozus un 4.Mozus grāmatas un kas šeit tiek atkārtoti vai pārformulēti. Šīs grāmatas nosaukums ebreju Bībelē ir Debarim, “Vārdi”, kas ir viens no pirmajiem vārdiem šajā grāmatā.
Saturs
5. Mozus grāmata turpina to pašu Israēla vēstures stāstu, kas tika aizsākts 1. Mozus grāmatā. Dievs apsolīja Ābrahāmam, ka atdos Ābrahāma pēcnācējiem Kanaānas zemi un ka tie iegūs šo zemi savā īpašumā uz visiem laikiem. Šis apsolījums tagad, šķiet, ir gandrīz piepildīts, jo grāmatas beigās Israēla tauta gatavojas ieiet apsolītajā zemē. Israēliešiem ir jādzīvo nošķirti no pārējām Kanaānas tautām un jākalpo tikai Dievam. Ja viņi tā darīs, tad viņi baudīs pārtikušu dzīvi. Ja viņi tā nedarīs, tad viņus pārņems posts un tos padzīs no šīs zemes.
Galvenais pants
5. Mozus grāmatas galvenā tēma ir attiecības starp Dievu un Israēlu. Dievs īpaši izvēlējās Israēlu par savu tautu un arī norādīja vienu konkrētu vietu, kurā vēlas, lai viņu pielūdz.
5. Mozus 6:4 ir viens no nozīmīgākajiem šīs grāmatas tekstiem, kā arī viens no vissvarīgākajiem tekstiem ebreju ticības apliecībā:
“Klausies, Israēl! Kungs, mūsu Dievs, ir viens Dievs!”
Stils
5. Mozus grāmatu galvenokārt veido monologi, kuros Mozus stingri runā uz Israēla tautu. Šajās runās svarīga loma ir likumiem. Grāmatas pēdējās nodaļās ir naratīva teksts ar diviem poētiskiem fragmentiem.
Šīs grāmatas stilam raksturīga rūpīga sintakse un visu veidu tipisku izteicienu un formulējumu atkārtošana. Mozus dziesma un svētības, kas uzrakstītas 5. Mozus 32 un 5. Mozus 33, ir lieliski ebreju dzejas piemēri.
Atrašanās vieta Bībelē
5. Mozus grāmata ir piektā un pēdējā grāmata Pentateihā, piecu grāmatu komplektā, kuru ebreju tradīcijā sauc par Toru.
5. Mozus grāmata: uzbūve
5. Mozus grāmatā var izdalīt četras daļas. Katrā no šīm četrām daļām ir pa Mozus runai. Viņš atskatās uz pagātnes notikumiem un sagatavo cilvēkus jaunai nākotnei.
Atskats
Savā pirmajā runā (5. Mozus 1:1–4:43) Mozus izklāsta galvenos notikumus, sākot ar aiziešanu no Horeba kalna (Sīnajā) līdz pat brīdim, kad tauta ieradās Moāba līdzenumā.
Skatīšanās nākotnē
Otrajā runā (5. Mozus 4:44–11:32) Mozus galvenokārt raugās uz priekšu un sniedz tautai norādījumus par viņu turpmāko dzīvi Kanaānas zemē.
Likumi un norādījumi
5. Mozus 12:1–26:19 Mozus uzstājas ar trešo runu. Tajā viņš izklāsta lielu skaitu likumu un norādījumu par dievkalpojumiem un par kopējo labumu.
Ieiešana Kanaānā un Mozus pēctecis
Ceturtajā daļā (5. Mozus 27:1–34:12) Mozus sniedz norādījumus par ieiešanu Kanaānā un norāda, ka Jozua ir viņa pēctecis. Šī grāmata beidzas ar:
- Mozus dziesmu (5. Mozus 32:1–43);
- svētību vārdiem divpadsmit Israēla ciltīm (5. Mozus 33:1–29);
- ziņām par Mozus nāvi (5. Mozus 34:1–12).
5. Mozus grāmata: sarakstīšanas laiks
Saskaņā ar mūsdienu uzskatiem 5. Mozus grāmata savu galīgo formu ieguva aptuveni Bābeles trimdas laikā.
Tradicionālais uzskats par sarakstīšanas laiku
Sākot ar Ezras un Nehemijas laiku (aptuveni 450. g. pirms Kristus), Pentateiha grāmatas, ieskaitot 5. Mozus grāmatu, tika piedēvētas Bībeles tēlam Mozum.
Mūsdienu uzskats par sarakstīšanas laiku
5. Mozus grāmata droši vien tika izveidota ilgākā laika posmā. Grāmatas galvenā daļa tika pierakstīta jau septītajā gadsimtā pirms Kristus. Pēc tam dažādi autori tekstu paplašināja un papildināja.
Rediģēšanas process būtu varējis sākties Israēla un Jūdas ķēniņu valdīšanas laikā (aptuveni 1000.–586. g. pirms Kristus) un varēja būt pabeigts ebreju kopienā otrā Tempļa laikā (pēc 515. g. pirms Kristus).
