Mateja evaņģēlijs ir stāsts par Jēzus dzīvi, galvenokārt par viņa publisko kalpošanu.
Evaņģēlijs cenšas nodot vēsti par Jēzu un aicina cilvēkus viņam ticēt.
Mateja evaņģēlijā liels uzsvars likts uz Jēzu kā uz piepildījumu Vecās Derības apsolījumiem. Šis evaņģēlijs stingri sakņojas jūdaismā. Tajā pašā laikā no vairākiem tekstiem šķiet, ka attiecības starp jūdaismu un kristietību rakstīšanas laikā bijušas saspīlētas; oponenti tika skarbi attēloti.
Svarīgās tēmas Mateja evaņģēlijā ir:
- Jēzus ir izcilais skolotājs, vienīgais, kurš patiešām pelnījis šo titulu. Tajā laikā bija daudz ceļojošu skolotāju, un arī rakstu mācītāji tika uzskatīti par skolotājiem. Taču Jēzus bija patiesais skolotājs, un viņa mācekļi īpaši ieklausījās viņa Toras skaidrojumā.
- Kopienas organizēšana un baznīcas kā viena veseluma veidošana. Pārējos evaņģēlijos tādi vārdi kā “kopiena”, “draudze” vai “baznīca” neparādās tā, kā tas ir šeit, Mateja evaņģēlijā (Mateja 16:18 un Mateja 18:17).
- Laika beigu gaidīšana. Lai gan Dieva valstības galīgā atnākšana tiek paredzēta kā tālāks notikums nekā, piemēram, tas ir Marka evaņģēlijā vai 1. vēstulē tesaloniķiešiem, Mateja evaņģēlijs parāda, ka kristiešiem patiešām ir svarīgi būt tam gataviem (Mateja 25:1-13).
Žanrs
Matejs sāk ar Jēzus ģenealoģiju un stāstiem par viņa agrīno bērnību.
Evaņģēlija kulminācijā ir garš naratīvs par viņa ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos. Tāda pati teksta uzbūve atrodama grieķu-romiešu perioda biogrāfijās vai dzīvesstāstos. Otra līdzība šīm biogrāfijām ir tāda, ka Mateja evaņģēlijā ir daudz Jēzus izteikumu. Daudzās citās antīkā laika perioda biogrāfijās tiešajai runai bija ievērojama loma.
Stils
Mateja evaņģēlija stils ir nedaudz pieslīpētāks, nekā tas ir Marka evaņģēlijam, kas ir vecāks. Matejs dažādās vietās lieto izteiksmīgākus vārdus un teikumu uzbūvi, kas Marka evaņģēlija valodā šķiet samērā vienkārši vai stipri līdzīgi pirmavotam ebreju vai aramiešu valodā.
Mateja evaņģēlijs: uzbūve
Mateja evaņģēlija uzbūve atgādina Marka evaņģēlija uzbūvi. Stāsti raiti seko viens otram un starp tiem nav krasa nodalījuma.
Saturs īsumā
Pēc ievada (Mateja 1:1-4:11), kurā lasītājam tiek pastāstīts par Jēzus identitāti un uzdevumu, seko garš viņa publiskās kalpošanas attēlojums (Mateja 4:12-25:46) vispirms Galilejā un tam apkārtējā apgabalā, pēc tam ceļojuma laikā uz Jeruzālemi un visbeidzot pašā Jeruzālemē.
Šī evaņģēlija kulmināciju veido stāsts par viņa ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos (Mateja 26:1-28:20).
Garās teksta vienības savā starpā savieno pieci īsi centrālie teksti. Katrā no šiem centrālajiem tekstiem notiek kāds svarīgs stāsta pavērsiens.
Uzbūve
| 1:1-4:11 | Iesākums: ievads lasītājam par to, kas ir Jēzus un kas būs viņa uzdevums |
|---|---|
| 4:12-17 | Centrālais teksts: Jēzus bēg uz Kapernaumu |
| 4:18-11:1 | Sākums Jēzus darbam Galilejā un apkārtējā apgabalā |
| 11:2-30 | Centrālais teksts: intermēdija |
| 12:1-16:12 | Turpinājums Jēzus darbam Galilejā un apkārtējā apgabalā |
| 16:13-28 | Centrālais teksts: Dieva Dēls ir Mesija {{topic_101_Messiah}}, kas cieš |
| 17:1-20:34 | Viņš labprātīgi dodas ceļā uz Jeruzālemi |
| 21:1-17 | Centrālais teksts: ierašanās Jeruzālemē un pirmās konfrontācijas Templī |
| 21:18-25:46 | Jeruzālemē |
| 26:1-16 | Centrālais teksts: svaidīts un nodots |
| 26:17-28:20 | Noslēgums: Jēzus ciešanas, nāve un augšāmcelšanās |
Mateja evaņģēlijs: autors un sarakstīšanas laiks
Nav zināms, kurš sarakstījis Mateja evaņģēliju. Savu pašreizējo formu šis evaņģēlijs ieguva laika posmā no mūsu ēras 80. līdz 90. gadam.
Autors
Lai gan šo grāmatu parasti sauc par “Mateja evaņģēliju”, sarakstītājs savu vārdu neizmantoja.
Kopš mūsu ēras otrā gadsimta beigām šis evaņģēlijs tika piedēvēts Matejam un viņa vārds tika atzīmēts dokumentos. Pamatojoties uz Mateja 9:9 un Mateja 10:3, par viņu sacīts, ka viņš bija nodokļu ievācējs un vēlāk viens no Jēzus mācekļiem.
Sarakstīšanas laiks
Šī grāmata parasti tiek datēta ar aptuveni 80.-90. gadiem mūsu ērā. Jebkurā gadījumā tā ir jaunāka par Marka evaņģēliju.
Kā šī evaņģēlija izcelsmes vieta bieži tiek minēta Sīrija un jo īpaši Antiohijas pilsēta.
Mateja evaņģēlijs: mērķa auditorija
Mateja evaņģēlijs, domājams, tika rakstīts draudžu grupai Izraēlas ziemeļos un Sīrijas dienvidos.
Ebreju kristieši
Šīs ticīgo kopienas galvenokārt sastāvēja no Jēzus ebreju tautības sekotājiem, kuri vēlējās būt uzticīgi gan ebreju likumam, gan Jēzum.
Šo ebreju kristiešu lojalitāti Torai apstrīdēja farizeji, kuri pēc tempļa iznīcināšanas mūsu ēras 70. gadā arvien vairāk uzņēmās pionieru lomu, meklējot jaunu ebreju identitāti. Viņu skatījumā ebreju kristieši veidoja disidentu kustību, tajā pašā laikā šie kristieši, savukārt, nepiekrita farizeju idejām.
Toras interpretācija
Spriedzi šajā periodā var izsekot Mateja stāstā par Jēzu. Viņš attēloja Jēzu arī kā cilvēku, kas regulāri konfliktēja ar farizejiem par pareizo Toras interpretāciju.
Mateja evaņģēlijs: ebreju tradīcija
Mateja evaņģēlija sarakstītājs dzīvoja laikā, kad jūdaisms un kristietība arvien vairāk attālinājās viens no otra. Savā evaņģēlijā viņš uzsver, ka Jēzus bija īsts jūds. Ne velti viņa evaņģēlijs sākas ar šādiem vārdiem:
“Jēzus Kristus, Dāvida dēla, Ābrahāma dēla, cilts raksti.” (Mateja 1:1)
Mozus likumi
Evaņģēlija sarakstītājs Jēzu sasaista ar Mozu, lielāko ebreju pravieti, un Torai piešķir lielu nozīmi. To var redzēt, piemēram, šādos divos punktos:
- Jēzus runā, atrazdamies kalnā: tā ir atsauce uz 2. Mozus 19; stāsts vēstī par to, kā Mozus uzkāpj Sinaja kalnā – Toras kalnā.
- Jēzus saka: “Nedomājiet, ka es esmu nācis atmest bauslību vai praviešus, es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.” (Mateja 5:17)
