Lūkas evaņģēlijs ir stāsts par Jēzus dzīvi, galvenokārt par viņa publisko kalpošanu. Evaņģēlijs cenšas nodot vēsti par Jēzu un aicina cilvēkus viņam ticēt. Grāmatu Apustuļu darbi ir sarakstījis tas pats autors, kas sarakstījis Lūkas evaņģēliju, un tā veido Lūkas evaņģēlija turpinājumu.
Tēma
Lūkas evaņģēlijā spēcīgi parādās vairākas tēmas. Šādi autors cenšas pārliecināt savus lasītājus, ka draudze, kurā ir gan ebreji, gan neebreji, sakņojas Izraēlas vēsturē. Vēl viena svarīga tēma ir ētika: bagātnieki atkal un atkal tiek aicināti kaut ko darīt, lai cīnītos pret nabadzību.
Lūkas evaņģēlijs pārsteidzoši atšķiras no Marka evaņģēlija ar to, ka Lūkas evaņģēlijā Jēzus atgriešanos un Dieva valstības galīgo atnākšanu negaida tik nekavējoties notiekam, bet tā tiek atlikta tālākā nākotnē.
Tāpēc Lūkas evaņģēlijā lielāka uzmanība ir pievērsta kristīgās draudzes dzīves organizēšanai.
Stils
Lūkas evaņģēlija sarakstītāja stils ir noslīpētāks, nekā tas ir Marka evaņģēlijā, Lūka dažādās vietās lieto izteiksmīgākus vārdus un teikuma uzbūvi, kas Marka evaņģēlijā ir izteikti samērā vienkārši vai arī ir stipri līdzīgi pirmavotam ebreju vai aramiešu valodā.
Žanrs
Evaņģēlija priekšvārds liecina par to, ka tā sarakstītājs bijis pazīstams ar sava laika populārzinātnisko literatūru, un kā Lūkas evaņģēlija, tā arī Apustuļu darbu stils parāda līdzīgas iezīmes, kādas bija grieķu-romiešu historiogrāfiem.
Lūkas evaņģēlijs: uzbūve
Lūkas evaņģēlijs ir trešais evaņģēlijs Jaunajā Derībā.
Saturs īsumā
Lūkas evaņģēlijs iesākas Nācaretē, Galilejā, kur Marija saņem vēsti no eņģeļa. Sākumā Jēzus kalpošana saistīta tikai ar Galileju. Tomēr, sākot no Lūkas 9:51, Jēzus apņēmīgi dodas uz Jeruzālemi; pa ceļam viņš iet cauri Samarijai. Lielais ceļojuma stāsts beidzas ar Lūkas 19:28.
Sākot ar Lūkas 19:29, Lūka apraksta Jēzus uzstāšanos Jeruzālemes templī un notikumus saistībā ar viņa ciešanām, nāvi, augšāmcelšanos un debesbraukšanu.
Uzbūve
1:1-2:52 | Jēzus piedzimšana un bērnība |
---|---|
3:1-9:50 | Jēzus kalpošana Galilejā |
9:51-19:27 | Jēzus ceļojums uz Jeruzālemi |
19:28-24:53 | Jēzus Jeruzālemē |
Apustuļu darbi kā Lūkas evaņģēlija otrā daļa
Apustuļu darbus ir sarakstījis tas pats autors kas Lūkas evaņģēliju, un tā veido Lūkas evaņģēlija turpinājumu. Apustuļu darbos evaņģēlija autors uzņem pavedienu pie Jēzus debesbraukšanas notikuma un pēc tam ieskicē draudzes dzimšanu, sākot no Jeruzālemes līdz pat Romai, tā laika pasaules centram.
Lūkas evaņģēlijs: autors un sarakstīšanas laiks
Nav zināms, kas uzrakstījis Lūkas evaņģēliju. Šis evaņģēlijs, iespējams, sarakstīts aptuveni ap mūsu ēras 80. gadu.
Autors saskaņā ar tradīciju
Saskaņā ar baznīcas tradīciju trešais evaņģēlijs tika piedēvēts Lūkam, uzticamajam Pāvila pavadonim un iemīļotajam ārstam, kurš ieradās no Antiohijas, Sīrijā. Tradīcija balstīta uz Lūkas pieminēšanu dažās Pāvila vēstulēs (Filemona 1:24, Kolosiešiem 4:14 un 2. Timoteja 4:11, apvienojot to ar vārda “mēs” pieminēšanu konkrētos Apustuļu darbu fragmentos (piemēram, Apustuļu darbi 16:10).
Autors saskaņā ar mūsdienu zināšanām
Evaņģēlijs tika anonīmi nodots tālāk un vēlāk to piedēvēja Lūkam. Pamatojoties uz tekstu, Bībeles pētnieki atzina, ka autors:
- ir hellēnistiskas izcelsmes;
- izskaidro hellēnisma sabiedrībai jūdu tradīcijas sīkumus;
- ne vienmēr ir precīzi informēts par jūdu paražām vai jūdu apdzīvoto apgabalu;
- ļoti labi pārzina Vecās Derības tulkojumu grieķu valodā:
- patīk lietot Bībeles valodu.
Autors labi jutās kā hellēņu, tā jūdu kultūrā. Tāpēc ir grūti noteikt precīzu viņa izcelsmi. Mēs zinām, ka viņš piederēja pie otrās vai varbūt pat trešās kristiešu paaudzes. Evaņģēlija ievadā viņš skaidri pasaka, ka viņš pats nav Jēzus dzīves aculiecinieks un ka savu darbu balsta uz tradīciju (Lūkas 1:2).
Sarakstīšanas laiks
Saprotot to, ka Lūka bija otrās vai trešās paaudzes kristietis, zināja Marka evaņģēliju un bija informēts par Jeruzālemes krišanu mūsu ēras 70. gadā, evaņģēlijs, iespējams, tika uzrakstīts aptuveni mūsu ēras 80. gadā. Kur tas radies, nav skaidrs; tā varēja būt jebkura vieta hellēnisma pasaulē, kur vien cilvēki rakstīja.
Lūkas evaņģēlijs: avoti
Lūkas evaņģēlijam ir vairāki avoti.
Marka evaņģēlijs un Q avots
Lūkas evaņģēlija sākumā evaņģēlists raksta par to, kāds ir viņa sarakstīšanas mērķis: pastāstīt jaunu un uzticamu stāstu par “notikumiem, kas norisinājušies mūsu vidū”.
Viņš arī raksta, ka zina dažādus tradicionālos stāstus par Jēzu. Daudzi zinātnieki domā, ka šī evaņģēlija autors sava darba sarakstīšanai izmantojis dažādus avotus, t.i., lielu Marka evaņģēlija daļu, un otru rakstisko avotu, kuru pārsvarā dēvē par Q avotu. Lai gan šis avots nav saglabājies, to var daļēji rekonstruēt, jo arī Matejs no tā smēlās informāciju.
Mutvārdu tradīcija
Lūkas evaņģēlijā izmantots daudz tāda materiāla, kas nav atrodams pārējos evaņģēlijos. Šo materiālu evaņģēlija autors aizguvis no mutvārdu tradīcijas.
Lūkas evaņģēlijs: mērķa auditorija
Iespējams, ka autors šo evaņģēliju rakstīja galvenokārt kristiešiem, kuri pēc izcelsmes nav ebreji. Viņš dara visu iespējamo, lai izskaidrotu ebreju kultūras elementus, un turklāt viņa evaņģēlijā ir redzamas iezīmes universālai kristietībai, kura atver durvis ikvienam.