Jāņa evaņģēlijs ļoti atšķiras no sinoptiskajiem evaņģēlijiem.
Sinoptiskajos evaņģēlijos ir aprakstīta:
- Jēzus kalpošana Galilejā,
- Ceļojums uz Jeruzālemi,
- Jēzus nāve Jeruzālemē un augšāmcelšanās aptuveni Pesaha svētku laikā.
Daži domā, ka visi šie notikumi norisinājās viena gada laikā, jo sinoptiskajos evaņģēlijos ir minēti tikai vieni Pesaha svētki. Citi domā, ka saskaņā ar šiem evaņģēlijiem Jēzus kalpošana ilga nenoteiktu laiku un beidzās ar Pesaha svētkiem.
Jāņa evaņģēlijs
Jāņa evaņģēlijs sniedz pavisam citu ainu. Saskaņā ar šo evaņģēliju Jēzus kalpošana ilga trīs gadus. Arī Jēzus, saskaņā ar šo evaņģēliju, neapmeklēja Jeruzālemi tikai vienu reizi, t.i., savas kalpošanas noslēgumā, bet gan devās uz turieni vairākas reizes. Jānim ir cits laika grafiks. Daudzi Jāņa stāsti sinoptiskajos evaņģēlijos nav sastopami. Turklāt Jāņa evaņģēlija autora skatījums uz Jēzu ir citādāks nekā pārējos evaņģēlijos atrodamais.
Līdzīgais Jāņa un sinoptiskajos evaņģēlijos
Tomēr gan Jāņa, gan sinoptiskajiem evaņģēlijiem ir kaut kas līdzīgs. Skatīt, piemēram, Jāņa 4:46-53 un Lūkas 7:1-10 un Mateja 8:5-13.
Daudzi zinātnieki domā, ka Jāņa evaņģēlija autors pazina vienu vai vairākus evaņģēlistus. Tas ir ļoti iespējams. Taču, ja viņš tos patiešām izmantoja kā avotu, viņš to darīja citādāk, nekā Mateja un Lūkas evaņģēlijs to darīja ar Marka evaņģēliju.
Sinoptiskie evaņģēliji
Trīs sinoptiskie evaņģēliji – Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlijs – ir tik ļoti līdzīgi cits citam satura, uzbūves un vārdu lietojuma ziņā, ka tos var lasīt paralēli.
Sinopse
Grāmatu, kurā šie trīs evaņģēliji ir parādīti paralēli cits citam, izkārtoti trīs slejās, sauc par sinopsi – “visa pārskatu” jeb “vispārējo apskatu”. Sinopsē visus trīs evaņģēlijus var viegli salīdzināt vienu ar otru.
Sinoptisko evaņģēliju uzbūve
Visiem trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem ir vienāda uzbūve stāstam par Jēzu. Pēc sākumā sniegtās ģenealoģijas (lai gan Marka evaņģēlijā tās nav) mums vispirms tiek stāstīts par Jēzus kalpošanu Galilejā un tās apkārtnē. Pēc tam šis Jēzus kopā ar saviem mācekļiem dodas uz Jeruzālemi. Tur viņš pavada savas pēdējās dienas. Viņu apcietina un nonāvē. Evaņģēliji noslēdzas ar Jēzus augšāmcelšanos.
| Vispārējs sinoptisko evaņģēliju pārskats | |||
|---|---|---|---|
| Mateja | Marka | Lūkas | |
| Ģenealoģija | 1-2 | – | 1-2 |
| Jēzus Galilejā | 3-20 | 1-10 | 3:1-19:28 |
| Jēzus Jeruzālemē | 21-27 | 11-15 | 19:29-23:56 |
| Augšāmcelšanās | 28 | 16 | 24 |
Sinoptisko evaņģēliju savstarpējā saistība
Mateja, Marka un Lūkas evaņģēliju savstarpējo saistību skaidro šādi.
Marks ir Mateja un Lūkas evaņģēliju avots
Marka evaņģēlijs ir visvecākais evaņģēlijs. Mateja un Lūkas evaņģēliju autori zināja Marka evaņģēliju un izmantoja to savā darbā. Viņi brīvi izturējās pret Marka evaņģēlijā atrodamo materiālu un tādā veidā ieviesa savus akcentus.
Šis hipotētiskais scenārijs ir pazīstams kā Marka evaņģēlija prioritāte. No 665 pantiem, kas iekļauti Marka evaņģēlijā, aptuveni 600 no jauna parādās Mateja evaņģēlijā (dažkārt saīsinātā veidā) un apmēram 350 parādās Lūkas evaņģēlijā.
