Jaunajā Derībā atrodas četras grāmatas, kas pazīstamas kā “evaņģēlijs”: Mateja evaņģēlijs, Marka evaņģēlijs, Lūkas evaņģēlijs un Jāņa evaņģēlijs.
Sinoptiskie evaņģēliji
Mateja, Marka un Lūkas evaņģēliji kopā ir pazīstami kā trīs sinoptiskie evaņģēliji. Jāņa evaņģēlijam ir atšķirīgs raksturojums.
Jēdziens “sinoptisks” ir cēlies no grieķu vārda synopsis, kas nozīmē “pārskats”. Trīs sinoptiskie evaņģēliji ir tik pārsteidzoši līdzīgi viens otram satura, uzbūves un lietoto vārdu ziņā, ka lasot tos var kombinēt savā starpā.
Apokrifiskie evaņģēliji
Papildus četriem kanoniskajiem Jaunās Derības evaņģēlijiem ir arī vairāki apokrifiskie evaņģēliji: Jūdas evaņģēlijs, Pētera evaņģēlijs un Toma evaņģēlijs.
Evaņģēlijs
Vārds evaņģēlijs ir cēlies no grieķu vārda euangelion, kas nozīmē “labā vēsts”. Ar to saistītais grieķu valodas darbības vārds ir euangelizomai – “nest labas ziņas”, un tas ir sastopams dažādās vietās Septuagintā, tostarp Jesajas 52:7:
“Cik tīkami sadzirdēt kalnos labas vēsts nesēja soļus – tas sludina mieru, tas vēstī labu, tas sludina glābšanu, tas saka Ciānai: tavs Dievs valdīs!”
“Labā vēsts” tātad ir paziņojums par Dieva glābšanas pilno iejaukšanos. Sākotnēji apzīmējums “evaņģēlijs” tika lietots tikai vienskaitlī. Piemēram, Pāvils bieži sevi dēvē par evaņģēlija sludinātāju.
Evaņģēlijs kā žanrs
Četri evaņģēliji sākās kā atsevišķi manuskripti. Katrs evaņģēlijs stāsta par labo vēsti, kā Dievs nes pestīšanu caur Jēzu. Četri evaņģēliji bija pazīstami kā “… evaņģēlijs”.
Kādā brīdī “evaņģēlijs”, labā vēsts par Jēzu, kļuva par nosaukumu manuskriptam, kas stāstīja par Jēzus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos. Tādā veidā termins “evaņģēlijs” kļuva par žanra apzīmējumu, t.i., par nosaukumu noteikta veida tekstam. Manuskriptus, kuros bija stāstīta labā vēsts, tagad sauca par euangelion. Vēlāk dažādu šī žanra tekstu apzīmēšanai tika lietots arī daudzskaitlis – “evaņģēliji”.
Evaņģēlijs Pāvila rakstos
Daudzās no savām vēstulēm Pāvils raksta par evaņģēliju, kuru viņš sludina. Ar to viņš nedomā vienu no grāmatām, kuras mēs pazīstam kā evaņģēlijus, jo tolaik tās vēl nebija. Viņš par evaņģēliju sauc mutisku vēstījumu par Jēzus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos.
Evaņģēliju autori
Visi četri evaņģēliji tiek attiecināti uz cilvēkiem no senākās kristiešu grupas:
- Matejs būs bijis Jēzus māceklis.
- Marks būs bijis Pētera līdzstrādnieks.
- Lūka būs bijis Pāvila līdzstrādnieks.
- Jānis būs bijis Jēzus māceklis.
Sākot ar mūsu ēras otro gadsimtu, šie evaņģēliji tika attiecināti uz četriem cilvēkiem. Kopš tā laika manuskriptos tika atzīmēti viņu vārdi.
Tomēr nav skaidrības attiecībā uz to, vai šos četrus evaņģēlijus tiešām sarakstījuši šie cilvēki. Iespējams, ka vārdi, kas tagad doti šo grāmatu nosaukumā, sākotnēji nemaz tur nebija. Tāpēc mēs nevaram droši apgalvot, kas bija evaņģēlija autori.
Evaņģēlijs saskaņā ar …
Grieķu rokrakstos, kuros minēti evaņģēliju autoru vārdi, pārsvarā ir lietots formulējums “evaņģēlijs saskaņā ar (grieķu valodas vārds kata) …”. Tāpēc mēs joprojām sakām: “Evaņģēlijs saskaņā ar Mateju”, “Evaņģēlijs saskaņā ar Marku” utt.
Taču bieži vien mēs ērtības labad lietojam nosaukumu: Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijs, ar to domājot šiem autoriem piedēvētos evaņģēlijus. Ikreiz, kad runājam par Mateja evaņģēliju, mēs ar to domājam “evaņģēliju saskaņā ar Mateju”.
