2. Samuēla grāmata sākas tieši pēc 1. Samuēla grāmatas noslēguma. Abas grāmatas veido vienlaidu stāstu, taču Bībelē tas vienmēr ir sadalīts divās grāmatās. Šis stāsts turpinās pat vēl tālāk – 1. un 2. Ķēniņu grāmatā. 2. Samuēla grāmatas galvenā tēma ir Dāvida ķēniņa vara.
Grāmatas nosaukums
2. Samuēla grāmata savu nosaukumu ieguvusi no viena no galvenajiem stāstījuma varoņiem – pravieša Samuēla. Viņš bija pēdējais, kurš Israēlu vadīja kā soģis. Tādā veidā viņš iezīmē pāreju no soģu laika uz ķēniņu laiku.
Saturs
2. Samuēla grāmata ir stāsts par Dāvidu. Vispirms viņš kļūst par Jūdas ķēniņu un pēc tam par ķēniņu visai Israēla tautai.
Dāvids tiek attēlots kā cilvēks ar lielu ticību un nodošanos Dievam un kā ķēniņš, kurš prata iekarot savu ļaužu sirdis. Tomēr viņa raksturam ir arī negatīvā puse. Dāvids ir gatavs darīt briesmīgas lietas, lai apmierinātu savas vēlmes un sasniegtu savus mērķus.
Stils
1. un 2. Samuēla grāmatā atrodamie stāsti ir stāstniecības un vēstures rakstīšanas sajaukums. Tie uzskatāmi par labākajiem Bībeles literatūrā.
Dažādu grāmatas varoņu pieredze ir parādīta un pretstatīta cita citai dažādās ainās. Liela daļa sižeta attīstās raitos, reālai dzīvei atbilstošos dialogos.
Atšķirībā no 1. un 2. Ķēniņu grāmatas stāstītājs šeit nesniedz gandrīz nekādus komentārus par aprakstītajiem notikumiem. Lasītājam pašam ir jāveido savs spriedums.
Stāsti mijas ar dziesmām, lūgšanām un sarakstiem.
Atrašanās vieta Bībelē
Ņemot vērā tās vēsturisko saturu, 1. un 2. Samuēla grāmata tiek uzskatīta par vēsturiskajām grāmatām.
Ebreju Bībelē, Tanahā, 1. un 2. Samuēla grāmata ir novietota pie Agrīnajiem praviešiem: Jozuas, Soģu, 1. Ķēniņu un 2. Ķēniņu grāmata. Šajās grāmatās ir stāstīts, kā israēlieši ieņem Kanaānas zemi un tur nostiprinās. Pravieši pastāvīgi atgādina tautai Mozus likumus un brīdina nepārkāpt baušļus.
2. Samuēla grāmata: uzbūve
2. Samuēla grāmatas 2. nodaļa veido 1. Samuēla grāmatas stāstu noslēgumu. Sākot ar 2. Samuēla 2. nodaļu šo grāmatu var iedalīt trīs daļās.
Dāvida ķēnišķā vara
Grāmatas pirmajā daļā (2. Samuēla 2–8) ir aprakstīts, kā Dāvids stingri nostiprina savu ķēniņa varu Jūdā un Israēlā. Viņš savu galmu pārceļ no Hebronas uz Jeruzālemi, kā arī liek uz Jeruzālemi atvest Dieva derības šķirstu. Viņš plāno celt Dievam templi, taču pravietis Nātāns viņam teic, ka templi būvēs nevis viņš, bet viņa dēls.
Dāvida nepareizā rīcība
Grāmatas otrajā daļā, (2. Samuēla 9–20, ar sižetu, kas turpinās 1. Ķēniņu 1–2), šķiet, ka Dāvids noteikti nav ideāls ķēniņš. Viņš pārkāpj laulību un izdara slepkavību. Par to viņš saņem sodu: mirst četri no viņa pieciem dēliem. Tā kā viņš pats ir nepareizi rīkojies, tad Dāvids nevar sodīt arī Abšālomu. Tas apdraud valsts vienotību. Taču viņa dēls Sālamans būs labs ķēniņš.
Stāsti, dzejoļi un paziņojumi
Grāmatas trešā daļa (2. Samuēla 21–24) ir atsevišķu stāstu, dzejas un paziņojumu apkopojums. Vēlreiz ir izmantotas tēmas no 2. Samuēla 2. līdz 8. nodaļai. Tā 2. Samuēla 24 tiek norādīta vieta templim, kas jau bija minēts 2. Samuēla 7. nodaļā.
2. Samuēla 22. nodaļā uzrakstītā dziesma ir gandrīz tāda pati kā 18. psalmā.
2. Samuēla grāmata: sarakstīšanas laiks
1. un 2. Samuēla grāmata ir daļa no liela vēsturiskā darba, kuras kopā ar Jozuas, Soģu, 1. Ķēniņu un 2. Ķēniņu grāmatu apraksta Israēla un Jūdas vēsturi līdz apmēram 560. g. pirms Kristus. Savu pašreizējo izskatu grāmata, iespējams, ieguvusi 550.–500. g. pirms Kristus.
Tradicionālais uzskats par sarakstīšanas laiku
Saskaņā ar ebreju tradicionālo uzskatu abas Samuēla grāmatas ap 1000. g. pirms Kristus uzrakstījuši pravieši Samuēls, Gāds un Nātāns.
Mūsdienu uzskats par sarakstīšanas laiku
Lielākā daļa mūsdienu zinātnieku uzskata, ka Samuēla grāmatas satur tekstu krājumu, kas atšķiras pēc stila, izcelsmes un vecuma. Tas ir savākts no dažādiem agrākiem avotiem. Šeit izmantoti arhīvi, kurus atjaunināja Israēla un Jūdas ķēniņu galmos. Dažas epizodes ir ņemtas no vairāk vai mazāk leģendāru stāstu krājuma un vēlāk, iespējams, pārformulētas. Citi teksti ņemti no dziesmu krājuma un administratīvajiem dokumentiem.
Samuēla grāmatas savā pašreizējā formā ir daļa no lielā vēsturiskā darba, kas aptver Israēla vēsturi no ieiešanas Kanaānas zemē līdz Bābeles trimdai. Iespējams, ka šīs grāmatas tika izveidotas 550.–500. g. pirms Kristus.
Pētījumi ir pierādījuši, ka vēlākie pārrakstītāji šo tekstu pārstrādāja un paplašināja 300. g. pirms Kristus–2. gadam.
