2. Mozus grāmatā atrodas stāsts par iziešanu no Ēģiptes – atbrīvošanu no zemes, kurā tauta bija verdzībā.
Grāmatas nosaukums
Nosaukums “2. Mozus grāmata” jeb “Izceļošana” (pēc Romas katoļu tradīcijas) ir radies no šīs grāmatas nosaukuma Septuagintā. Grieķu vārds Exodus nozīmē “ceļojums ārā no kaut kurienes, prom”.
Šīs grāmatas nosaukums ebreju Bībelē ir Shemot, “Vārdi”, kas ir viens no pirmajiem vārdiem, ar ko šī grāmata iesākas.
Saturs
2. Mozus grāmata stāsta par israēliešiem Ēģiptē, viņu iziešanu no Ēģiptes un ceļojumu cauri tuksnesim. Tā parāda Israēla izaugsmes vēsturi, kā tā kļuva par tautu, ar kuru Dievs noslēdza derību. Grāmatai ir didaktiska pieskaņa. Šīs grāmatas lasītāji gūst pārliecību, ka
- Dievs ir nepastarpināti saistīts ar Israēlu;
- likumus, noteikumus, kulta prakses ir ieviesis pats Dievs;
- likumi, noteikumi, kulta prakses bija neatgriezeniski saistītas ar atbrīvošanu no verdzības.
Rakstu vietas, kas attiecas uz likumu došanu, ir veidotas tiešajā runā, tāpēc lasītājiem rodas sajūta, ka tiek uzrunāti tieši ar tiem vārdiem, ar kādiem Dievs pagātnē vērsās pie tautas senčiem.
Stils
Stāstījuma valoda dažkārt pēc stila atgādina zvērestu, jo tajā ir daudz atkārtojumu.
Likumu un noteikumu stilu raksturo objektivitāte un precizitāte. Tas attiecas arī uz ciltsrakstiem un norādījumiem par priesteru iesvētīšanu un svētnīcas celtniecību, kurus dažkārt vienmuļus padara detalizētie saraksti.
Ja raugās uz likumiem un noteikumiem, tad 2. Mozus grāmatai ir daudz līdzīga ar citām Pentateiha grāmatām, it īpaši ar 5. Mozus grāmatu.
Svarīgās tēmas
2. Mozus grāmata sniedz tādas tēmas, uz kurām bieži vien atsaucas citas Bībeles grāmatas:
- Dievs pirmo reizi cilvēkiem pasaka savu vārdu 2. Mozus 3 (skatīt arī Kungs).
- Dievs atbrīvo savu tautu no Ēģiptes. Tā kļūst par ebreju ticības centrālo tēmu. Šī tēma bieži atkārtojas pravietiskajās grāmatās un citos rakstos.
- Tautai tiek doti desmit baušļi un citi svarīgi likumi un norādījumi.
- Šeit ir aprakstīts, kā radās svarīgi liturģiskie svētki un rituāli, piemēram, Pesahs(Lieldienas).
Atrašanās vieta Bībelē
2. Mozus grāmata ir otrā grāmata Pentateihā – piecu grāmatu komplektā, kuru ebreju tradīcijā sauc par Toru.
2. Mozus grāmata: uzbūve
2. Mozus grāmatā var ieraudzīt aptuveni divas daļas: stāstu par apspiešanu un atbrīvošanu, kā arī stāstu par ceļojumu cauri tuksnesim.
Apspiešana un atbrīvošana
2. Mozus grāmata 1:1–15:21 stāsta par:
- israēliešu apspiestību Ēģiptē;
- visbeidzot tautas atbrīvošanu pēc tam, kad Mozus sāk uzstāties faraona tiesā. Ēģipte tad cieš no desmit mocībām.
Ceļojums cauri tuksnesim
2. Mozus grāmata 15:22–40:38 apraksta notikumus ceļojuma laikā pa tuksnesi:
- Tauta daudzreiz saceļas pret Mozu un Dievu, kad tiem aptrūkstas ūdens vai pārtika.
- Mozus Sīnaja kalnā saņem desmit baušļus un citus likumus un noteikumus.
- Saskaņā ar norādījumiem, kurus arī Mozus saņem, israēlieši darina pārvietojamu svētnīcu – Saiešanas telti – kurā atklājas Dievs. Viņi arī darina svētu Derības šķirstu, kurā ievieto akmens plāksnes, uz kurām uzrakstīti desmit baušļi.
2. Mozus grāmata: sarakstīšanas laiks
2. Mozus grāmata ir ilga redakcionālas pārstrādes procesa iznākums. Mūsdienu zinātnieki domā, ka šis process beidzās Bābeles trimdas laikā.
Tradicionālais uzskats par sarakstīšanas laiku
Kopš Ezras un Nehemijas laika (aptuveni 450. g. pirms Kristus) Pentateiha grāmatas, ieskaitot 2. Mozus grāmatu, tika piedēvētas Bībeles tēlam Mozum. Tāpēc cilvēki tās sauc arī par “piecām Mozus grāmatām”. Saskaņā ar šo tradīciju 2. Mozus grāmata tika uzrakstīta aptuveni 13. gs. pirms Kristus.
Mūsdienu uzskats par sarakstīšanas laiku
Mūsdienās lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka 2. Mozus grāmata tās pašreizējo formu ir ieguvusi ilga seno tradīciju nodošanas un pierakstīšanas procesa gaitā. Šāprocesa laikā vecie teksti tad arī tika rediģēti un papildināti ar jaunākiem tekstiem. Rediģēšanas process būtu varējis sākties Israēlas un Jūdas ķēniņu valdīšanas laikā (aptuveni 1000.–586. g. pirms Kristus) un varēja būt pabeigts ebreju kopienā otrā Tempļa laikā (pēc 515. g. pirms Kristus).
