1. un 2. Ķēniņu grāmata veido nepārtrauktu stāstu, kas ir 1. un 2. Samuēla grāmatas turpinājums. Bībelē šis stāsts – iespējams, tā apjoma dēļ – ir sadalīts divās grāmatās. Ķēniņu grāmatās mēs lasām stāstus par ķēniņiem, kas valdīja pēc Dāvida.
Grāmatas nosaukums
Nosaukums Ķēniņu grāmata norāda uz to, ka tā stāsta par ķēniņiem, kuri valdīja pār Israēlu un Jūdu četrus gadsimtus – 10.–6. gs. pirms Kristus.
Saturs
2. Ķēniņu grāmata stāsta par:
- Israēla un Jūdas vēsturi līdz Samarijas krišanai un par tās krišanu (2. Ķēniņu 1–17);
- Jūdas vēsturi līdz pat laika posmam pēc Jeruzālemes krišanas (2. Ķēniņu 18–25).
Abas daļas beidzas ar galvaspilsētas iekarošanu un trimdu. Šīs valsts mēroga katastrofas tiek uzskatītas par sekām tam, ka gan Israēls, gan Jūda ir kļuvušas neuzticīgas Kungam. Tempļa iznīcināšana un liela iedzīvotāju skaita aizvešana uz Bābeli ir milzīgs pagrieziena punkts Israēla tautas vēsturē.
Tēmas
1. un 2. Ķēniņu grāmata nesniedz mums bezkaislīgu vēstures izklāstu. Stāsti ir rakstīti tāpēc, lai sniegtu novērtējumu par konkrētiem notikumiem un dažādiem ķēniņiem.
Kritērijs šādam novērtējumam ir tas, vai ķēniņš ir rīkojies saskaņā ar Kunga gribu vai pretēji tai. Kalpošana citiem dieviem ir galvenā nepaklausības pazīme. Tā apdraud Israēla tautas pastāvēšanu gan politiskā, gan reliģiskā aspektā. Saskaņā ar šo kritēriju Ziemeļu valsts, Israēla, ķēniņiem klājas slikti, bet Jūdas ķēniņu vērtējums ir tikai daļēji labvēlīgs.
Jūdas valsts vēsture, kas aprakstīta 1. un 2. Ķēniņu grāmatā, ir pārformulēta 2. Laiku grāmatā.
Atrašanās vieta Bībelē
Ņemot vērā 1. un 2. Ķēniņu grāmatas vēsturisko saturu, tās tiek uzskatītas par vēsturiskajām grāmatām, tāpat kā Jozuas, Soģu, 1. Samuēla un 2. Samuēla grāmata.
Ebreju Bībelē, Tanahā, abas Ķēniņu grāmatas ir novietotas pie Agrīnajiem praviešiem. Šajās grāmatās pravieši pastāvīgi atgādina tautai Mozus likumus un brīdina nepārkāpt baušļus.
Abas Ķēniņu grāmatas ir rakstītas no trimdas perspektīvas. Tāpēc tās sniedz mums ieskatu par to, kā Israēla vēsture galu galā nonāca tādā krīzē, ka tautu aizveda trimdā.
2. Ķēniņu grāmata: uzbūve
2. Ķēniņu grāmata turpina vēstures stāstījumu par Israēla un Jūdas valsti. Pamatā šo grāmatu var iedalīt divās daļās:
- Israēla un Jūdas vēsture līdz Samarijas krišanai;
- Jūdas vēsture.
Sadalītā valsts
Šīs grāmatas pirmajā daļā, 2. Ķēniņu 1–17, ir aprakstīta abu valstu vēsture. Tā sākas ar Israēla ķēniņa Ahazjāhu valdīšanu 9. gs. vidū pirms Kristus un beidzas ar galvaspilsētas Samarijas iekarošanu, kuru asīrieši ieņēma 722. g. pirms Kristus. Lielākā daļa iedzīvotāju tika aizvesti.
Jūdas valsts
Grāmatas otrā daļa, 2. Ķēniņu 18–25, sniedz mums stāstu par Jūdas valsti. Tas sākas ar Israēla valsts norietu un beidzas ar Jeruzālemes izpostīšanu, kuru 587. g. pirms Kristus paveica Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars.
Jeruzālemes Tempļa nopostīšana un Bābeles trimdas sākums ir milzīgs pagrieziena punkts Israēla tautas vēsturē.
Noteikts modelis
Dažādi ķēniņi ir aprakstīti atbilstoši noteiktam modelim. Vienmēr minētas šādas lietas:
- valdīšanas sākums un ilgums;
- pilsēta, no kuras ķēniņš valdīja;
- teoloģiskais novērtējums;
- atsauce uz attiecīgās valsts ķēniņu Laiku grāmatām;
- paziņojums par ķēniņa nāvi un viņa pēcteča nosaukšana.
2. Ķēniņu grāmata: sarakstīšanas laiks
1. un 2. Ķēniņu grāmata veido daļu no liela vēsturiskā darba, kas kopā ar Jozuas, Soģu, 1. Samuēla un 2. Samuēla grāmatu apraksta Israēla un Jūdas vēsturi līdz apmēram 560. g. pirms Kristus.
Savu pašreizējo formu grāmata, iespējams, ieguvusi 550.–500. g. pirms Kristus. Grāmatā aprakstīti notikumi, kas risinājušies 10.–9. gs. pirms Kristus.
Šajā grāmatā ir daudz dažādu tradicionālu stāstu par plaši pazīstamiem praviešiem Israēla un Jūdas vēsturē. 1. Ķēniņu grāmatas pašreizējā forma ir iegūta ilgstošā tradīciju nodošanas un rediģēšanas procesā. Rediģēšanas process tika pabeigts Bābeles trimdas laikā vai pēc tās.
