1. Samuēla grāmatā mēs lasām par pravieti Samuēlu, par ķēniņu Saulu, kurš bija pirmais Israēla ķēniņš, un par ķēniņa Dāvida nākšanu pie varas. 1. un 2. Samuēla grāmata veido vienlaidu stāstu, taču Bībelēs tas sadalīts divās grāmatās un turpinās pat vēl tālāk – 1. un 2. Ķēniņu grāmatā.
Grāmatas nosaukums
1. Samuēla grāmata savu nosaukumu ieguvusi no viena no galvenajiem stāstījuma varoņiem – pravieša Samuēla. Viņš bija pēdējais, kurš Israēlu vadīja kā soģis. Tādā veidā viņš iezīmē pāreju no soģu laika uz ķēniņu laiku.
Saturs
1. Samuēla grāmatā kopā savijušās dažādas tēmas:
- Israēla tauta lūdz pēc ķēniņa un to saņem, gluži tāpat kā visas citas tautas. Tam viņu sabiedrībā ir ilgtermiņa sociālas un politiskas sekas.
- Tajā pašā laikā no Samuēla mutes izskan pravietisks brīdinājums. Viņš brīdina tautu no tādas monarhijas izveidošanas, kurā vara tiek pārmantota. Samuēls arī atgādina, ka Dievs galu galā ir savas tautas Ķēniņš, pat ja šīs zemes ķēniņš īsteno militāru un administratīvu kontroli. Dievs vienmēr nosaka vēstures gaitu.
- Ļoti svarīga tēma ir Dāvida dinastijas leģitimizācija. Dāvidam tika pateikts, ka viņa ķēniņa nams pastāvēs mūžīgi. Šis apsolījums ir sākumpunkts, no kura sākt gaidīt nākotnē parādāmies ideālu Ķēniņu.
Stils
1. un 2. Samuēla grāmatā atrodamie stāsti ir stāstniecības un vēstures rakstīšanas sajaukums. Tos var uzskatīt par labākajiem Bībeles literatūrā.
Dažādu grāmatas varoņu pieredze ir parādīta un pretstatīta cita citai dažādās ainās. Liela daļa sižeta ir izstrādāta raitos, reālai dzīvei atbilstošos dialogos. Atšķirībā no 1. Ķēniņu un 2. Ķēniņu grāmatas stāstītājs nesniedz gandrīz nekādus komentārus par aprakstītajiem notikumiem. Lasītājam pašam ir jāveido savs spriedums.
Stāsti mijas ar dziesmām, lūgšanām un sarakstiem.
Atrašanās vieta Bībelē
Pamatojoties uz tās vēsturisko saturu, 1. un 2. Samuēla grāmata tiek uzskatīta par vēsturiskajām grāmatām.
Ebreju Bībelē, Tanahā, 1. un 2. Samuēla grāmata ir salikta kopā ar Jozuas, Soģu, 1. Ķēniņu un 2. Ķēniņu grāmatu, kas kopā veido Agrīnos praviešus. Šajās grāmatās ir stāstīts, kā israēlieši ieņem Kanaānas zemi un tur nostiprinās. Pravieši pastāvīgi atgādina tautai Mozus likumus un brīdina nepārkāpt baušļus.
1. Samuēla grāmata: uzbūve
1. Samuēla grāmata apraksta pārejas periodu starp soģu laiku un ķēniņu laiku. Ja ņemam vērā 1. Samuēla grāmatas teksta izkārtojumu, mums tajā jāiekļauj arī 2. Samuēla grāmatas 1. nodaļa.
Tekstu 1. Samuēla 1–2. Samuēla 1 var iedalīt trīs daļās:
- Samuēla dzīve;
- Saula dzīve;
- Dāvida valdīšanas sākums.
Samuēla loma
Grāmatas pirmā daļa, 1. Samuēla 1–8, sākas ar Samuēla dzimšanu. Izrādās, ka Samuēla dēli nav piemēroti tam, lai būtu soģi kā viņu tēvs. Tāpēc israēlieši lūdz dot tiem ķēniņu {{topic_387_king}}. Samuēls nelabprāt tam piekrīt.
Ķēniņš Sauls
Otrā daļa, 1. Samuēla 9–16, stāsta par to, kā Dievs nozīmē Saulu par ķēniņu un kā tauta viņu ieceļ ķēniņa amatā. Taču Sauls neklausa Dievam un tāpēc viņa pēcnācēji nemantos ķēniņa varu.
Dāvida nākšana pie varas
Trešajā daļā, 1. Samuēla 16–2. Samuēla 1, ir aprakstīts Saula pagrimums un Dāvida kā nākamā ķēniņa nākšana pie varas. Dievs atmet Saulu, un Dāvids tiek svaidīts par ķēniņu. Saula un Dāvida mīlestības un naida attiecības neizbēgami pāraug cīņā par varu. Saula bērni Jonatāns un Mīhala izvēlas nostāties Dāvida pusē. Kad Sauls un Jonatāns krīt kaujā pret filistiešiem, Dāvids beidzot var pretendēt uz troni.
1. Samuēla grāmata: sarakstīšanas laiks
1. Samuēla grāmata ir daļa no liela vēsturiskā darba, kurā ietilpst Jozuas, Soģu, 1. Ķēniņu un 2. Ķēniņu grāmata, aptverot Israēla un Jūdas vēsturi līdz apmēram 560. g. pirms Kristus. Savu pašreizējo formu grāmata, iespējams, ieguvusi 550.–500. g. pirms Kristus.
Tradicionālais uzskats par sarakstīšanas laiku
Saskaņā ar ebreju tradicionālo uzskatu abas Samuēla grāmatas ap 1000. g. pirms Kristus uzrakstījuši pravieši Samuēls, Gāds un Nātāns.
Mūsdienu uzskats par sarakstīšanas laiku
Lielākā daļa mūsdienu zinātnieku uzskata, ka Samuēla grāmatas satur tekstu krājumu, kas atšķiras pēc stila, izcelsmes un vecuma. Tas ir savākts no dažādiem agrākiem avotiem. Šeit izmantoti arhīvi, kurus atjaunināja Israēla un Jūdas ķēniņu galmos. Dažas epizodes ir ņemtas no vairāk vai mazāk leģendāru stāstu krājuma un vēlāk, iespējams, pārformulētas. Citi teksti ņemti no dziesmu krājuma un administratīvajiem dokumentiem.
Samuēla grāmatas savā pašreizējā formā ir daļa no lielā vēsturiskā darba, kas aptver Israēla vēsturi no ieiešanas Kanaānas zemē līdz Bābeles trimdai. Iespējams, ka šīs grāmatas izveidoja 550.–500. g. pirms Kristus.
Pētījumi tagad ir pierādījuši, ka vēlākie pārrakstītāji no 300. g. pirms Kristus līdz 2. gadam šo tekstu pārstrādāja un paplašināja.
