1. un 2. Ķēniņu grāmata veido nepārtrauktu stāstu, kas ir 1. un 2. Samuēla grāmatas turpinājums. Bībelē šis stāsts – iespējams, tā apjoma dēļ – ir sadalīts divās grāmatās. Ķēniņu grāmatās mēs lasām stāstus par ķēniņiem, kas valdīja pēc Dāvida.
Grāmatas nosaukums
Nosaukums norāda uz ķēniņiem, kuri valdīja pār Israēlu un Jūdu četrus gadsimtus – 10.–6. gs. pirms Kristus.
Saturs
1. Ķēniņu grāmata aplūko:
- Dāvida valdīšanas beigas un Sālamana valdīšanu (1. Ķēniņu 1–11);
- Jūdas un Israēla vēsturi pirmajā gadsimtā pēc valsts sadalīšanās (1. Ķēniņu 12–22).
Tēmas
1. un 2. Ķēniņu grāmata nesniedz mums bezkaislīgu vēstures izklāstu. Stāsti ir rakstīti tāpēc, lai sniegtu novērtējumu par konkrētiem notikumiem un dažādiem ķēniņiem.
Kritērijs šādam novērtējumam ir tas, vai ķēniņš ir rīkojies saskaņā ar Kunga gribu vai pretēji tai. Kalpošana citiem dieviem ir galvenā nepaklausības pazīme. Tā apdraud Israēla tautas pastāvēšanu gan politiskā, gan reliģiskā aspektā. Saskaņā ar šo kritēriju Ziemeļu valsts, Israēla, ķēniņiem klājas slikti, bet Jūdas ķēniņu vērtējums ir tikai daļēji labvēlīgs.
Jūdas valsts vēsture, kas aprakstīta 1. un 2. Ķēniņu grāmatā, ir pārformulēta 2. Laiku grāmatā.
Atrašanās vieta Bībelē
Ņemot vērā 1. un 2. Ķēniņu grāmatas vēsturisko saturu, tās tiek uzskatītas par vēsturiskajām grāmatām, tāpat kā Jozuas, Soģu, 1. Samuēla un 2. Samuēla grāmata.
Ebreju Bībelē, Tanahā, abas Ķēniņu grāmatas ir novietotas pie Agrīnajiem praviešiem. Šajās grāmatās pravieši pastāvīgi atgādina tautai Mozus likumus un brīdina nepārkāpt baušļus.
Abas Ķēniņu grāmatas ir rakstītas no trimdas perspektīvas, tāpēc tās sniedz mums ieskatu par to, kā Israēla vēsture galu galā nonāca tādā krīzē, ka tauta tika aizvesta trimdā.
1. Ķēniņu grāmata: uzbūve
1. Ķēniņu grāmatā atrodas stāsti par dažādiem Israēla un Jūdas ķēniņiem.
Izkārtojums
Lielos vilcienos šo grāmatu var iedalīt trīs daļās:
- 1. Ķēniņu 1–2:12 apraksta ķēniņa Dāvida dzīves beigas. Šī daļa pabeidz stāstus, kas iesākās 2. Samuēla grāmatā;
- 1. Ķēniņu 2:13–11 sniedz Sālamana valdīšanas aprakstu. Īpaša uzmanība tiek veltīta Sālamana gudrībai un Tempļa celtniecībai;
- trešā daļa, 1. Ķēniņu 12–22, attiecas uz Jūdas un Israēla vēsturi pēc valsts sadalīšanās.
Citi avoti
1. Ķēniņu grāmata atsaucas uz citiem tajā laikā pieejamiem vēsturiskajiem tekstiem:
- Sālamana darbu grāmatu (1. Ķēniņu 11:41);
- Jūdas ķēniņu Laiku grāmatu (piemēram, 1. Ķēniņu 15:7);
- Israēla ķēniņu Laiku grāmatu (piemēram, 1. Ķēniņu 14:19).
Noteikts modelis
Dažādu ķēniņu rīcība vienmēr tiek aprakstīta atbilstoši noteiktam modelim un vienmēr minētas šādas lietas:
- viņu valdīšanas sākums un ilgums;
- pilsēta, no kuras ķēniņš valdīja;
- ķēniņa amata teoloģiskais novērtējums;
- atsauce uz attiecīgās valsts ķēniņu Laiku grāmatām;
- paziņojums par ķēniņa nāvi un viņa pēcteča nosaukšana.
Pravieši
1. Ķēniņu grāmatā liels uzsvars likts uz praviešu lomu. Viņi ir Dieva runasvīri un dara cilvēkiem zināmu Dieva plānu. Dažas nodaļas, piemēram, 1. Ķēniņu 13, 1. Ķēniņu 17–19 un 1. Ķēniņu 22, vairāk apraksta praviešus nekā ķēniņus.
1. Ķēniņu grāmata: sarakstīšanas laiks
1. un 2. Ķēniņu grāmata veido daļu no liela vēsturiskā darba, kas kopā ar Jozuas, Soģu, 1. Samuēla un 2. Samuēla grāmatu apraksta Israēla un Jūdas vēsturi līdz apmēram 560. g. pirms Kristus.
Savu pašreizējo izskatu grāmata, iespējams, ieguvusi 550.–500. g. pirms Kristus. Grāmatā aprakstīti notikumi, kas risinājušies 10.–9. gs. pirms Kristus.
Šajā grāmatā ir daudz dažādu tradicionālu stāstu par pazīstamiem praviešiem Israēla un Jūdas vēsturē. 1. Ķēniņu grāmatas pašreizējā forma ir iegūta ilgstošā tradīciju nodošanas un rediģēšanas procesā. Rediģēšanas process tika pabeigts Bābeles trimdas laikā vai pēc tās.
